anta ([info]softdb) rakstīja,
@ 2010-04-03 19:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
 "You have to leave the city of your comfort and go into the wilderness of your intuition.  What you'll discover will be wonderful.  What you'll discover is YOURSELF." (Alan Alda)

 Katru reizi, kad par to aizdomājos, sevis atrašanas fenomens kinda freaks me out. Joprojām nespēju aptvert, kāpēc vajadzētu sevi meklēt. I mean, nav tā, ka es to nedarītu, bet es nesaprotu. Kāpēc jāmeklē, kā meklēt, kā atrast? Un kur pazudusi, kur atrodas, galu galā? Ideja par to, ka es neesmu es, bet tikai meklēju sevi, liek man justies kā svešā ķermenī dzīvojošam parazītam. Vai arī kā kvestā, datorspēlē. Kas tad ir tas fakinais mistiskais es, ja ne es pati? Ciktāl spēju izdomāt, sevis atrašana notiek tad, kad tu jūties perfekts, kad neko negribas mainīt. But then again, tā nav meklēšana, tā ir sevis totāla pieņemšana... Kas atkal ir tas pats paradokss - es, kas meklē/pieņem sevi. Sevis uzskatīšana par divdaļīgu būtni, no kurām viena esmu reālā es, bet otra - nezināmā, meklējamā, nemainīgā [!] u. tml. mani mazliet šķebina. Es to daru, sabiedrība tā māca darīt, bet tas nenozīmē, ka es to saprotu.

 Aij, es tik ļoti to visu nespēju saprast, ka pat noformulēt neko jēdzīgi nevaru.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]faded
2010-04-03 21:29 (saite)
man jau šķiet, ka sevis meklēšana ir visur un vienmēr. nu, katrā lietā un vietā atrast kko sev, kko savu, kkur saskatīt līdzību sev.
sevis meklēšana - atrast vidi, cilvēkus, sabiedrību, nodarbošanos, kurā konkrēti TU jūties vislabāk.
tas ir tad, kad neko citu nevajag. kam man labāku dzīvi, ja ir labi tāpat ?
:]
p.s. bloga tapete uzrunā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]softdb
2010-04-04 04:30 (saite)
Njā.. Ja es skatītos uz to no Tava viedokļa, vismaz nebūtu neskaidrību.

Pateicos ^^

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?