anta (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} softdb) rakstīja,@ 2010-02-16 00:44:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
| Mūzika: | grooveshark.com/radio [Mayday parade - Take this to heart] |
PROTAMS, ka vēl neesmu pabeigusi pat pirmo uzdevumu. PROTAMS, ka daru lietas offtopikā. Un tomēr man ir nospļauties par to šobrīd. Gan tāpēc, ka perspektīva beigt mācības šajā programmā pēc kursa pabeigšanas šķiet pārāk reāla, gan tāpēc, ka tā offtopika padarīšana bija čats ar Māri. I guess it's over now. For real. Or at least for a long time. Mani pazaudējot, viņš samierinājās un gāja tālāk. Savas domas es sapratu par vēlu. Shit happens. Vismaz tagad būs miers. T.i., ja izdosies nedomāt par to, ka zaudēju visus, ar ko kaut ko tiešām gribētu. Īpaši ņemot vērā, ka tas nenotiek uzreiz, kad nekādu jūtu vēl nav. Shit happens.
Gribu ieritināties zem segas un gulēt. Ilgi, ilgi. Un tad pamosties, aiziet pēc tējas un līst atpakaļ gultā. Jūtos tik sasodīti nogurusi no visa, ka varētu pārtraukt studijas kaut tūlīt un caurām dienām nedarīt neko, neredzēt nevienu, nerunāt. Vienīgi to darīt es nevaru, jo ir samaksāts par visu semestri. Kaut gan jāpapēta līgums... Lekciju bastošanai es esmu par skopu.
Šīs laikam ir pirmās asaras viņa dēļ, kaut gan nē, nosacītas. Noritējusi neviena nav. Joprojām neesmu raudājusi viņa dēļ, kas ir visnotaļ ievērojami, ņemot vērā visu mūsu garo stāstu.
Man šobrīd vajadzētu kādu, kas pateiktu [to tiešām arī zinot, piemēram, kāds īsts ekstrasenss vai zīlniece], ka mans Īstais un Vienīgais eksistē, un ka viņš mani atradīs vismaz tuvāko gadu laikā. Nu kaut vai kāds pusĪstais. Es taču neizturēšu, ja šitā turpināsies. Salūzīšu vai iemūrēšos tādā Ķīnas mūrī, ka neviens cauri netiks. Jaunības maksimālisms, whatever, bet tas ir tas, ko šobrīd domāju. [Kaut gan varētu vēl pieplusot PMS ietekmi.] Smieties atļauts, man vienalga.
Nopūsties:
