anta ([info]softdb) rakstīja,
@ 2010-02-15 19:29:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Šlesera intervija 900 sekundēs

     Es esmu tik vāja! Gala darbs neverbālajā komunikācijā. Divi mēneši laika, ļoti, ļoti daudz brīvu vakaru, pēdējā nedēļā apziņa, ka šis patiešām ir deadline... Un joprojām nekas nav izdarīts. Un joprojām neko negribu darīt. Optimistiski rēķinot, ar vienu vakaru+nakti varbūt varētu pietikt, bet, zinot sevi... Aij, jūtos fucking neērti par to, ka šitā nevaru saņemties un velku laiku. Tiešām riebjas. Kā nekā, apsolīju pasniedzējai nedēļas laikā uztaisīt, un nedēļa beidzas rīt.
     Gribu, lai šitais būtu pagājis, bet, sasodīts, nevaru saņemties sākt. Gribas iet gulēt vai uzspēlēt GTA, vai turpināt "New moon" [sāku klausīties "Krēslas" sāgas audiogrāmatas], ko īstenībā šobrīd gribas darīt visvairāk, jo aizrauj tomēr. Jebko citu. 
     Nu labi, viens no trijiem uzdevumiem tam darbam ir izdarāms tīri viegli, un ar to arī būs jāsāk. Kā pārējos pieveikšu - man nav ne jausmas. Kur atrodas garīgā darba čakru ON poga?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]esstere
2010-02-15 20:22 (saite)
Mums ir kaut kas kopīgs - gala darbs un neverbālā komunikācija (man gan vairāk par klusēšanu).Es tik ļoti,ļoti ilgi vilku visu šo "sākšurakstītjaurītpat" padarīšanu,ka nu ir kauns iet pie pasniedzēja uz konsultācijām (es jūtu,ka viņš mani vairs negrib redzēt!).
Bet šodien es rakstu un,kad paskatos uz to 1/2,kas jau ir tapusi,jūtos pat nedaudz gandarīta aiz visa tā,ka joprojām iekšā viss nepacietīgi kūleņo par manu neatbildību (jo vidusskolā es taču biju paraugbērns un centīgā X meitene).

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]softdb
2010-02-15 21:34 (saite)
Prieks par tevi. :) Jā, ir forši tad, kad patiešām sāc strādāt un redzi, ka darbs virzās uz priekšu. Žēl vienīgi, ka līdz tai sajūtai nokļūt ir sasodīti grūti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?