Dialogi Ar Kādu Neprātīgo [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

i've done my reading [Oct. 28th, 2010|02:23 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |living on a seven]
[Current Music |grey's anatomy soundtrack]

Everybody wants to be special.. but we all are so the same.
And I am such a cliche.

'Cilvēki, intuitīvi nojauzdami kādas tuvas personas suicidālās domas, sarunās ar viņu baidās pieminēt vārdu "pašnāvību", jo uzskata, ka tad viņš patiešām arī izdarīs pašnāvību. Tās ir aplamības. Gluži pretēji — pašnāvības domu nomāktais grib runāt par to, kas viņu nomāc, nevis dzirdēt virspusējos: "Paskaties — citiem iet vēl sliktāk!", "Nerunā muļķības!". "Saņemies vienreiz, un miers!" Šādi nevienam palīdzēt nevar.'

'Vajadzētu atcerēties, ka vēstījums par pašnāvību var būt ļoti pastarpināts. Tās var būt sarunas par dzīves piepildījumu un jēgu. Par to, kāpēc mēs dzīvojam un kāda tam nozīme.'

'Psihiatrijā tiek uzskatīts, ka līdz 95% cilvēku, kas izdara pašnāvību, ir garīgās veselības traucējumi: 80% gadījumu tā ir depresija, 10% — šizofrēnija. Atlikušo piecu procentu cēloņi var būt dažādi, tajā skaitā arī demence vai delīrijs. Apmēram ceturtajai daļai pašnāvnieku bijušas problēmas ar alkoholu vai abas diagnozes — alkoholisms un psihiska saslimšana.'

'Latvieši problēmas mēģina risināt individuāli. Pēc palīdzības griežas nelabprāt, reti un arī tad parasti pēdējā brīdī. Tēmas, kas saistītas ar veselību, it sevišķi garīgo veselību, ir tabu.'

'Ir vēl viena riska grupa. Tie ir jaunieši vecumā no 23 gadiem. Šo pašnāvību skaits Latvijā ir ļoti liels. Piemēram, 2007.gadā jaunieši 20—29 gadu vecumā izdarīja 93 pašnāvības (kopējais pašnāvību skaits bija 336).
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņi par to izšķiras, ir perspektīvas trūkums. Faktori, kas to veicina, ir gauži vienkārši — strīds ar mīļoto puisi vai meiteni, seko šķiršanās, pirmās neveiksmes augstskolā vai darbā. Sāk krāties parādi, jāņem akadēmiskais atvaļinājums. Nereti rodas arī materiālas problēmas. Tomēr biežāk svarīgāks par materiālo ir tieši morālais atbalsts, kuru jaunieši, baidoties par savu patstāvību, nemeklē, bet vecāki nevar sniegt, jo, vai nu ir šķīrušies un dzīvo atsevišķi, vai arī aizņemti paši ar savām problēmām un darbu.'
Link5 comments|Leave a comment

nepatīk, nelasi :P [Oct. 24th, 2010|10:43 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |whatever]
[Current Music |karluša - 'buģiļņik']

goda vārds, es varētu tagad likt lietā žiletīti.
i'm just so pissed.
viss ir vnk: jāņem žiletīte, jāpiepilda silta vanna, kamēr ūdens tek ar asinīm uzsienas jāuzraksa kkas along the lines of 'toties tagad jūs varat sakārtot manu istabu, kā jums patīk' vai arī 'hā-hā, tagad es varu gulēt, cik ilgi vēlos' vai 'bāc, tagad mani toč atskaitīs!'

enīvēj. vecāki ir tikko ārā pa durvīm, ja es rīkojos ātri, es paspēšu nomirt līdz brīdim, kad viņi atnāks.

un vēl vajadzētu kkur atstāt viņiem šito adresi, lai palasās..
LinkLeave a comment

late-night-thoughts [Oct. 20th, 2010|04:16 am]
[Tags|, ]
[Current Mood |asleep]
[Current Music |-]

tu nomirsti, tava dvēsele nonāk kkur līdzās citām dvēselēm - pazīstamām un nepazīstamām. un galu galā tā izdomā pamēģināt vēlreiz - dzīvot, i mean. un tad tu mēģini nekļūdīties, izvēlēties pareizos ceļus..
hā.. ja nu es esmu šeit, lai izlabotu savu iepriekšējo dzīvi, i definitely screwed it up. [vai arī - es negribu pat iztēloties, kāda tā iepriekšējā bija..]
LinkLeave a comment

this is mī tūdei. and yesterday. and the day before.. [Oct. 19th, 2010|04:08 pm]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |hā-mūd]
[Current Music |headless horseman [ab]]

Link2 comments|Leave a comment

H&H [Oct. 19th, 2010|03:49 pm]
[Tags|, , ]
[Current Mood |hā-mūd]
[Current Music |headless horseman [ab]]

LinkLeave a comment

no more žiletītes in the bathroom [Oct. 17th, 2010|11:56 pm]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |breathing]
[Current Music |-]

'She was a surgeon, an excellent surgeon. If she was really trying to kill herself she wouldn't have slit her wrists. She knew better. She would've taken the scalpel and cut her carotid artery. It would've taken seconds to die.'

/Grey's Anatomy 4.17/


so if I ever plan to do kill myself.. I should find out more about the carotid artery..
Link2 comments|Leave a comment

[Oct. 6th, 2010|03:46 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |death]
[Current Music |chopin - nocturnes]

huh, what can be better in my state then finally discovering sylvia plath. you know people like that - they make you want to commit suicide :P
as my dear friend rhett told once: 'like begets liking'.. and i find those mentally distorbed and suicidal musicians, poets, writers.. or do they find me?
LinkLeave a comment

džī, kā es varēju aizmirst, kāda bauda ir lasīt šito grāmatu.. [Oct. 3rd, 2010|01:06 pm]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |headache again]
[Current Music |inception [ost]]

- Но вот какой вопрос меня беспокоит: ежели бога нет, то, спрашивается, кто же управляет жизнью человеческой и всем вообще распорядком на земле?
- Сам человек и управляет, - поспешил сердито ответить Бездомный на этот, признаться, не очень ясный вопрос.
- Виноват, - мягко отозвался неизвестный, - для того, чтобы управлять, нужно, как-никак, иметь точный план на некоторый, хоть сколько-нибудь приличный срок. Позвольте же вас спросить, как же может управлять человек, если он не только лишен возможности составить какой-нибудь план хотя бы на смехотворно короткий срок, ну, лет, скажем, в тысячу, но не может ручаться даже за свой собственный завтрашний день? И, в самом деле, - тут неизвестный повернулся к Берлиозу, - вообразите, что вы, например, начнете управлять, распоряжаться и другими и собою, вообще, так сказать, входить во вкус, и вдруг у вас... кхе... кхе... саркома легкого... - тут иностранец сладко усмехнулся, как будто мысль о саркоме легкого доставила ему удовольствие, - да, саркома, - жмурясь, как кот, повторил он звучное слово, - и вот ваше управление закончилось! Ничья судьба, кроме своей собственной, вас более не интересует. Родные вам начинают лгать, вы, чуя неладное, бросаетесь к ученым врачам, затем к шарлатанам, а бывает, и к гадалкам. Как первое и второе, так и третье - совершенно бессмысленно, вы сами понимаете. И все это кончается трагически: тот, кто еще недавно полагал, что он чем-то управляет, оказывается вдруг лежащим неподвижно в деревянном ящике, и окружающие, понимая, что толку от лежащего нет более никакого, сжигают его в печи. А бывает и еще хуже: только что человек соберется съездить в Кисловодск, - тут иностранец прищурился на Берлиоза, - пустяковое, казалось бы, дело, но и этого совершить не может, потому что неизвестно почему вдруг возьмет - поскользнется и попадет под трамвай! Неужели вы скажете, что это он сам собою управил так? Не правильнее ли думать, что управился с ним кто-то совсем другой?

***

- Да, человек смертен, но это было бы еще полбеды. Плохо то, что он иногда внезапно смертен, вот в чем фокус! И вообще не может сказать, что он будет делать в сегодняшний вечер.
"Какая-то нелепая постановка вопроса..." - помыслил Берлиоз и возразил:
- Ну, здесь уж есть преувеличение. Сегодняшний вечер мне известен более или менее точно. Само собой разумеется, что, если на Бронной мне
свалится на голову кирпич...
- Кирпич ни с того ни с сего, - внушительно перебил неизвестный, - никому и никогда на голову не свалится. В частности же, уверяю вас, вам он ни в коем случае не угрожает. Вы умрете другой смертью.

/fragmenti no M. Bulgakova 'Meistars un Margarita'/

LinkLeave a comment

i hate everyone, and myself twice [Sep. 27th, 2010|10:01 am]
[Tags|, ]
[Current Mood |(yawn)]
[Current Music |-]

es pat nepamanīju, kā tas notika, bet no 'gulēšu, kad nomiršu' mana dzīve pārvērtās par 'dzīvošu, kad nomiršu'.
un varbūt ditai ir taisnība un es esmu nožēlojama, bet tomēr - gribēšana pēc savām mājām, to kārtošanas, vīra un bērniem ir mazāk nožēlojama nekā nekā negribēšana, at least i'd like to think so. because you can't just walk around looking for a perfect suicide spot. [besides - i think i found one]
enīvēj - my day was spoiled by mum 40 minutes ago.
izvilkumi:
- es tavā vietā celtos 7os./tev nav dzīves./tagad nav tādi laiki, tagad ir jāskrien, jāskrien, jāskrien./nogulēsi visu savu dzīvi./tev nav nekāda mērķa dzīvē./miegam jāatstāj 3 stundas, nu labi 5.

kur jāskrien - es tā arī neuzzināju.. turklat tas viss tika man uzbļauts nevis pateikts, jo no rītiem neviens nemāk runāt mūsu mājās. un man atkal sagribējās aiziet un nomirt. un visu atlikušo dienu es to vien darīšu, kā domāšu par nāvi. it will make my day.
vsp man liekas, ja mani tagad kāds bildinātu, es varētu apprecēties arī bez mazākās simpātijas, lai tikai tiktu ārā no savas dzīves.

Look, your mother did it to you, and her mother did it to her... and back all the way to Eve.
At some point, you stop it and say: "Fuck it. I start with me."

/filma - 'Postcards from the Edge'/


un i feel a headache coming..
Link1 comment|Leave a comment

on the verge of what is vulgarly called a ‘crying jag’ [citāts no reta] [Sep. 21st, 2010|08:53 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |izelpa]
[Current Music |frank sinatra - moon river]

es pamanīju, ka tādās aukstās un lietainās dienās kā šodiena - es mazāk domāju par nāvi un nejūtu nekādas suicidālās vēlmes. kas ir diezgan dīvaini..
bet tikai lietū man gribas dzīvot.. ta dā.
un es raudāju pie 'mūn rīver' un 'čeising kārs' - mūzika ir bēdīga.
LinkLeave a comment

par visu pēc kārtas [Sep. 18th, 2010|07:48 pm]
[Tags|, , , , ]
[Current Mood |saplacinātas plaušas]
[Current Music |tik tak tik tak tik tak etc. etc.]

pie vakardienas garīgo spekulāciju tēmām pienāca klāt vēl pāris citas.

1) mana dižā doma par gadalaikiem bija sekojoša.. mēs visi zinām, ir tāda lieta kā laikajoslas, kuras ir izdomātas man nesaprotamu iemeslu dēļ. tās rada tikai neērtības un jukas, kad tu atrodies kādā citā valstī. jo ja tās nebūtu izdomatas, tad citās pasaules malās visi būtu saraduši ar to, ka saule lec 3os naktī pēc Grinvičas laika. tas būtu pašsaprotami, tāpat kā tagad Austrāliešiem ir normāli, ka augustā viņiem ir ziema. bet ja jau cilvēki iet tik tālu, lai laika uztvere jebkurā pasaules malā būtu vienāda - celies 7os, es gulēt pusnaktī.. tad kāpēc cilvēki neieviesa gadalaiku, vai pat mēnešu joslas? lai visur vasara būtu jūnijs - augusts un ziema decembris - februāris. mēneši un datumi varētu mainīties, pa paralēlēm tāpat kā stundas pa meridiāniem.. un tie, kas teiks - tas būtu tāds čakars maldās - tas viss būtu pierasts un tik pat viegli izskaitļojams, kā laika starpības.

2) smadzeņu transplantēšanu domas, man liekas, ir sen aizmirstas vecās nevis kādas jaunās.. the main question is - vai ja cilvēks nomirst, bet viņa smadzenes transplantē kādam citam, kam piem. galvā audzējs.. un to otro šādi glābj.. vai šis jaunizveidotais cilvēks, būs tas pirmais, kas turpina savu dzīvi citā ķermenī, vai arī tas otrais? kur glabājas domas? vai arī citām ķermeņa daļām ir atmiņas? u.tt.

3) apgalvojums 'dievs nogalina tikai laimīgos' radās kkā pats no sevis. tas balstās uz diviem novērojumiem un vienu ideju. pirmais - tik daudzi nelaimīgi cilvēki, kas grib nomirt, nekad nemirst netīšām, viņiem jāņem viss savās rokās. dievs ir ļauns un neatņem viņiem dzīvības kādās autoavārijās vai slimībās. bet cilvēki, kurus mīl un kuriem pat prātā nenāk, ka viņu dzīvei kādreiz pienāks gals mirst kā mušas no karstuma. tas bija sort of otrais. bet daļēji, jo otrā piemērs vēl ir iz manas personīgās pieredzes - nedrīkst nevienu mīlēt pārāk stipri. es lutināju sāru, viņai nebija nekādu bēdu un ierobežojumu dzīvē.. rets dievināja boniju, viņa bija viņa mazā princese un nekad neaizdomājās, ka dzīvei ir kādi trūkumu. un dievs viņas abas nogalināja. [ok there are some reservations - one being a rat, another a fictional character, but still..] un tagad pienācis laiks secinājumam/idejai: dievs izklaidējas ar mums. viņš mūs radīja sev par prieku, un viņam patīk vērot, kā mēs sadzīvojam un cīnamies par savu vietu pasaulē.. un kāda gan tur bauda, skatīties uz radībām, kurām nav a care in the world? [neviens nekad neietu uz kino - skatīties uz bezgalīgu idilli. pš. no action, god likes action]

4) sākas šodienas domas. vakar ciemos bija 1gadīga meitene un es izrakņāju visas savas vecās rotaļlietas, lai viņu izklaidētu.. un šodien maisā atradu vienu ļoti vecu un neglītu, saplīsušu gorillu. un kad es nolēmu, ka būs vien jāmet viņa ārā.. es nevarēju to izdarīt, es navareju viņu ielikt maisā ar atkritumiem, nevarēju domāt par to, cik ļoti briesmīgi viņa jutīsies izgāztuvē. un after i gave her a kiss, tētis aiznesa viņu prom. it was a weird feeling.

5) can you die of a headache? [vai doma nr 5.2. can a constant listening of an audiobook give you a headache?]

6) which reminds me of audiobooks - un man kā parasti vajag kādu jaunu, jo bez man ir garlaicigi.. un sajūta, ka nekas nav sagatavots in advance kā parasti, mani kaitina.

(viss)
Link1 comment|Leave a comment

jauns plāns no plān-māstera [Sep. 14th, 2010|09:27 pm]
[Tags|, , ]
[Current Mood |ta rā]
[Current Music |three cheers for a genius]

plāns nedomāt par nāvi turpina izgāzties [jo kā gan var nedomāt par nāvi, kad ir tik daudz iemesli par to domāt.. besides [<- mans jaunais mīļākais vārds] iecitēšu 'Inception' just to please myself: - Okay, this is me, planting an idea in your mind. I say: don't think about elephants. What are you thinking about? - Elephants? the same about death.. ]
tāpēc es izdomāju, ka es domāšu par dzīvi un visām perspektīvām, kādas man ir un būs, nevis par to, kā tās perspektīvas varētu nebūt..
LinkLeave a comment

pī eš eš [Sep. 13th, 2010|11:49 am]
[Tags|, ]
[Current Mood |hā]
[Current Music |the secret garden [mf]]

ok. nedomāt par nomiršanu ir sarežģītāk, nekā man likās..
LinkLeave a comment

moms are always right [Sep. 12th, 2010|10:35 pm]
[Tags|, , ]
[Current Mood |pī eš eš]
[Current Music |piter fm [mf]]

5.dien, izmantojot tēta prombūšanu, es atļāvos sarīkot kārtējo koncertu, kas beidzās ar to, ka es 15 min gulēju uz balkona grīdas un mēģināju nomierināties. protams - iemesli all the usual. bet problēma ir tā, ka mamma tā vietā, lai mani samīļotu un nezinu nostādītu uz īstā ceļa, vnk izteica manas domas skaļi.. pluss pateica vēl pāris jaukas lietas, pēc kurām es otro reizi šogad jutos, ka es tiešām varētu sevi atbrīvot no dzīvošanas tālāk..

among other things viņa teica, ka visas manas problēmas ir izdomātas un tikai manā galvā.. un vienīgā īstā problēma ir slinkums, tad vēl viņa uzskaitīja visus manus darbus, kurus es iesāku un nepabeidzu pēdējo 20 gadu laikā.. un viņas versijā, es vnk esmu tāds cilvēks, kurš neko nevar novest līdz galam, kas rīlī set me off sobbing like crazy -> jo es jau tāpat neredzu jēgu dzīvot, kur nu vēl pēc tādiem tekstiem, kad mana nākotnes vīzija ir vieni vienīgi failure.. [es tobrīd pat padomāju, ka nevarēšu pat bērnus dzemdēt, būs vieni vienīgi puspabeigti miscarriages..]
nu lūk.. un es zinu, ka viņai ir taisnība un man vnk ir bail to atzīt, vai arī sāpīgi dzirdēt to skaļi. bēt what i wanted to point out it -> IT'S ALL IN YOUR [t.i. MY] HEAD!!!! un tā ir.. jo es katru dienu domāju, ka gribu nomirt, ka neko nemāku, ka dzīve sucks, ka esmu viens liels disappointment to my parents.. u.tt. un kas no tā seko -> es katru dienu peldu sava sliktajā aurā. ja es domātu labas domas.. nezinu, kas būtu.. bēt es pamēģināšu rīt domāt tikai labas domas, vai vnk nedomāt par nāvi [kgan es vēl neesmu atkodusi, kā tas ir iespējams..]..

man te šodien grāmatā gadījās citāts rokā:

'... thoughts - just mere thoughts - are as powerful as electric batteries - as good for one as sunlight is, or as bad for one as poison. To let a sad thought or a bad one get into your mind is as dangerous as letting a scarlet fever germ get into your body. If you let it stay there after it has got in you may never get over it as long as you live.'

/no 'The Secret Garden' by Frances Hodgson Burnett/



un ja es tiešām, ka mamma saka, iemācītos atrast ko baudāmu projektēšanā.. un vsp katrā dienā un mirklī.. nevis lasīt depresīvas grāmatas, skatīties bēdīgas filmas un raudāt spilvenā.. pš.. pš. pš..

nū. vsp nez kapēc izteikties latviski ir so much sarežģītāk:

- просто вот такой человек: то начала, не закончила.. это начала - не закончила..
- да, я такая! и что теперь? вешаться, чтo ли?
Link2 comments|Leave a comment

lv suņi saka 'vau, vau' [Sep. 11th, 2010|02:24 am]
[Tags|, , ]
[Current Mood |slīpī]
[Current Music |the secret garden [ab]]

most peculiar idea entered my mind ->
ir cilvēki, kas nedomā par nāvi katru dienu!
wow!
LinkLeave a comment

sapņu diary [continued] [Sep. 8th, 2010|10:20 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |kavēju]
[Current Music |gone with the wind [ab]]

vsp bija kā turpinājums kādiem citiem sapņiem, kuri īstenībā nav bijuši, bet sapnī biju sure, ka 2 man tuviem cilvēkiem kkādas kreisās giga indīgās čūskas jau bija iekodušas. viņas bija kkur 15 cm garas, apvijās ap rādītājpirkstu un sastinga pēc tam, kad atstāja divus mazus ūdeņojošus caurumiņus..

nu lūk - šonakt čūska iekoda man. viņa bija dīvaina - ādas krāsas or something. es riktīgi sabijos sāku to kratīt nost, tad izdomāju, ka jāņem līdzi pie ārstiem, lai viņi redz arī pašu čūsku, bet kad pie zemes viņa palika spīdīgi zila un ar adatainām malām. un es atrados kkādā dīvainā augstskolā, kur devos pie dakterīšiem. un viens tieši sēdēja reģistratūrā un runāja pa telefonu, kamēr info-sekretāre kkur notinās. a kamēr es kāpu pa tām trepēm un kuru tur 3.o stāvu mana čūska palika dzeltena, viņai sāka parādīties purniņs.. un vsp viņa iskatījās pēc mazas gumijcūciņas.. un adatas sāka ievilkties iekšā un kamēr viņš runāja pa telefonu, viņa vsp sāka izskatīties pec žurkas. un kad es pateicu, ka "man iekoda šitā" viņā uz mani skatījas tik neizprotoši - kāpēc vsp nācu ārstēties.. un es sāku skaidrot, ka tā ir čuska, kas maina formu.. un ka maniem draugiem uzbruka nesen čūskas, ļoti indīgas pie tam, un ka vajag man izsūkt indi. viņš smējās, bet saprata, ka pie zināmiem ārstiem man tomēr vajadzētu pārbraudīties, bet neko neteica. tad no kkāda kabineta iznāca vēl viens dakteris, vecāks. un viņš izskatījās ieinteresēts. es paņēmu un nometu žurku zemē, lai tā transformātos, bet nekas nenotika. un tad es atkal viņu noķēru un sāku pūst viņai malā spalvu tajā vietā, kur iekšā ievilkās adatas - un tur viņi bija - daudz mazi asins sarkani punktiņi perfektā rindā.. vecākais dakteris ieinteresējās un teica, lai atnāku pēc kādas stundiņas.

a es aizgāju līdz kkādam šoping-centram, kādu arī jau kādā citā sapnī esmu redzējusi nesen, bet ne dzīvē. un tur pie ieejas fočējās tās pašas baiker-sievietes, kas iepriekšējā sapnī, bet šoreiz viņas jau brauca mājup no sava tripa. tad sāka līt lietus, un man kāds pārlika lietussargu, a es nez kāpēc padomāju, ka es cilvēkam traucēju.. pagāju malā. izdzirdēju balsi - 'hm, skat, ka dažiem tomēr patīk lietus..' sapratu, ka kāds gribēja būt jauks. atskatījos, bet tas bija kāds nepazīstams čalis. es stāvēju ar vaļā muti un skatījos debesīs ar aizvērtām acīm. tad sajutu someone's presence.. atvēru acis - tas bija samērā amused matīss. parasīja, ko daru? teicu, ka man jāiet atpakaļ un uni.. viņš ņēmās mani pavadīt.. mes gājām mūs šļakstīja kravas mašīnas.. un es izstāstīju viņam par čūsku.. un viņš tā smējās.. un es arī tā smējos.. kamēr bilde nesāka zust un es nesāku krist.. laikam paģību, moš nomiru - who knows..
LinkLeave a comment

šodien jau pietiekami daudz sarakstīju.. [Aug. 30th, 2010|02:06 am]
[Tags|, , ]
[Current Mood |-]
[Current Music |-]

( lasīt šeit )
Link1 comment|Leave a comment

all kind of thoughts [Aug. 21st, 2010|02:57 am]
[Tags|, , ]
[Current Mood |existenz]
[Current Music |krā]

toms, kurš fanoja par holdenu, rakstīja īsstāstiņus par cilvēkiem, kurus neviens nesaprata un kuri galu galā padarīja sev galu, un pats arī nošāvās..

dostojevskis uzskata, ka cilvēks, kurš nezin, kā dēļ viņam dzīvot, drīzāk pats sevi iznīdēs nekā dzīvos.

i'm too weak, lai sevi iznīdētu. varbūt man vnk aiziet? neatvadoties.. vnk paņemt un notīties, bez telefoniem un kontaktiespējām. nopirkt biļeti vienā virzienā.. atstāt visu te.. jo tas viss mani tur kā simts virvēm piesietu. staipa - till i can't move in any direction.

un labais tur stiprāk par slikto. labais nelaiž. jo zaudējot to, nebūs nekā.

ak dieviņ, es pat te nevaru izteikt to, ko domāju, un tā, kā domāju!!

es tikai zinu, ka smaga metāla plāksne spiež mani pret otru tādu pašu metāla plāksni.

un piedod man, pasaule, bet es tiešām nesaprotu, kāpēc cilvēki grib dzīvot? kāpēc?!! kas dzīvē ir labs?!

[un es atkal raudu]

bet all that misery is inside me..

mamma teica, ka i'll upset those who love me, ja nonākšu kādā slimnīcā ar nervu sabrukumu.. vai kādu citu self-inflicted mentālu kaiti.

[tāpēc raudu tikai naktīs, lai neviens nezina]

tāpat es negribētu, lai manu līķi atrod kāds, kas mani pazīst, tāpēc i'll never do it at home..

peldot jūrā vnm ir vēlme aizpeldēt pietiekami tālu, lai var noslīkt.

vai vnk ieiet jūrā ar žiletīti.. [man bail no žiletītes. žiletīte takes courage..]

vakaros ir doma nenākt mājās, lai domā, ko grib.

varbūt sākt kolekcionēt visādas zāles?

a varbūt vnk biežāk krāsot melnus matus un ēst uz oglēm ceptu gaļu - un visādos citos veidos stumt sevī kancerogenās vielas, ļauties ultravioletajam starojumam.. dabūt vēzi, savām rokām. pietiek cerēt uz kādu asinsizplūdumu smadzenēs, vai audzēju galvā.. nekas slikts nenotiks.. tā dieviņš lēmis. pagaidām.

sāku lasīt bībelli. [nevienam neteicu līdz šim. nevarēju. nesapratīs.]

katru dienu galvā skan - i wanna die, i wanna die.

slikti, slikti, slikti

saprotu, ka jādzīvo, nesaprotu, kāpēc.

lasītājs ir dusmīgs, viņam nav žēl manis. viņš ir neapmierināts. man arī nav žēl manis. es sevi nicinu, tāpat kā nicinu vājumu citos. es esmu vīlusies sevī. un tas nelīdz priecāties par katru dienu.

es neceļu telefonus. un ignorēju skaipus. es negribu komunicēt.

es domāju.. laiks doties prom.
LinkLeave a comment

minīsvārku ekspedīcija un krasnije truseļa [Aug. 14th, 2010|01:35 am]
[Tags|, , ]
[Current Mood |kill mī tūdei, kill mī tumõrou]
[Current Music |keane - everybody'is changing]

[es negribu sūdzēties, bet tad laikam būtu labi vsp klusēt..]

paldies, kādam tur augšā, ka man bija 2,5 dienas bez asarām un galvassāpēm.
bet varbūt nevajadzēja. jo ir tagad ir grūti būt back. it kā man virsū būtu daudzi slāņi negatīvisma, kas spiestu mani pie depresiju jūras dibena, un it kā es pēkšņi atradu spēkus izbāzt galvu un ieelpot gaisu, sajūst savu plaušu brīvību. elpot.. un tagad - es mēģinu elpot, bet tikai piepildu iekšas ar smagumu un smoku nost.
24 h mājās pavadītas stundas un es sāku domāt - par savu nāvi. par žiletītēm.. un šodien dīvainā kārtā pirmo reizi privātajā pašnāvniecisko pārdomu historijā radās doma, ka varētu vnk dabūt močno elektrības lādiņu un nomirt. un atkal trūkst dzīvesgribas. kādas gan vēl var nākt domas cilvēkam, kas raud no vienas domas par rītdienu, kas cer, ka tā nekad nepienāks, kas ir nelaimīgs par to, ka pamodās. mūžīgs miegs ir mana mīļākā fantāzija - dzīvot tur, savos sapņos.
ekstrasensi gan šodien mani samulsināja.. jo ja viņi runā ar mirušajiem, tad jau mirušie visi tiešām baros staigā starp mums.. sākot ar heopsa un hefrēna laikabiedriem, beidzot ar amālijas tanti no no 33.ā dzīvokļa. un tad pēc manas nāves es būšu stuck here? un nekāda reinkarnācija nepastāv? tētis teica, ka uzzināšu vēlāk.. hā -> asprātis. vēl prasīja - vai iepriekšzināšana kko maina..
man pietrūkst mani iedomu draugi. bet es vairs nemāku ar viņiem runāt. viņi ir pārāk blāvi un tukši. pietrūkst cilvēks, kas zinātu VISU!! NEKAS jau nav - viena vienīga muldēšana.. varbūt man vajag reālus cilvēkus blakus. bet neviens cilvēks nebūs tev blakus 24x7.. jeb kā teica Švaigers iekš 'Keinohrhasen':

"Kein Typ auf der Welt kann dich glücklich machen, wenn du es nicht schon vorher bist. Du musst dich selber drum kümmern, dass du glücklich wirst. Es ist purer Egoismus, wenn du den ganzen Tag zu Hause frustriert rumsitzt und von jemand anderem erwartest, dass er dich permanent glücklich macht. Außerdem ist es doch normal dass man auch mal unglücklich ist. Ich laufe ja auch nicht den ganzen Tag rum und sag' - Hey, das Leben ist geil!"

turklāt man būtu bail no cilvēka, kas būtu tuvumā.
man apkārt ir uzceli lieli ķīnas mūri.. un ir cilvēki, kas sēž uz mūra un visu redz, bet klāt netiek. bet lielākā daļa ir tur - pie mūra, aiz mūra, mūra otrajā pusē.. un to vien dara, ka apbrīno to.

pietiks par pozitīvo. :P
Link1 comment|Leave a comment

bezausuzaķis un divausucālis [super-cālis!] [Aug. 7th, 2010|01:02 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |headache again]
[Current Music |nou music]

Zinu, ka pa to laiku, cik pagāja kopš iepriekšējā ieraksta – varētu apēst 5 un ½ arbūzu, bet es kā parasti nodarbojos ar muļķībām..

No rīta ļoti gribēju nodokumentēt savu sapni, darīšu to tagad, bet lielāko daļu jau aizmirsu – kgan varbūt tas ir labi – īsāks sanāks.

Sapnis protams bija cieši saistīts ar inception konceptu. Es biju misijā, kur man bija jānolaupa domas. Un tāpat, kā filmas varoņi – mana komanda izmantoja sapnis sapnī metodi. Ai, slinkums rakstīt – bet rezultātā es iesprūdu pirmajā sapnī un nogulēju cietumā 6 gadus, negribēju ne ar vienu runāt, bet kad bija jau gandrīz 4 gadi nogulēti atnāca anna un mēģināja man iegalvot, ka tā arī ir realitāte, bet es neticēju. Turklāt tas viss bija bangladešā.. ūn vēl – es nonācu cietumā, par vienas modeles nogalināšanu, kas nebija modele, bet vnk bija manā komandā un es viņu „pamodināju”. Tas notika kkādā kostīmpasākumā par kino tēmu. Es nācu ļoti skaistā vasaras kleitā un mēģināju atrast sev piemērotu tēlu no filmas, ko darīja arī visas citas meitenes, jo mēs nezinājām, ka pasākums būs tematisks. Es nez kāpēc gribēju būt buloka no ‘tīkla’, bet nesanāca. A modele, kuru nogalināju bija japāņu mūķene [tādas vsp ir??]
Bet kad atgriezos realitātē, zicāns ar manu pārrunāja 'the kick' nozīmi un neskaidrības tā lomā.

tad vēl bija sapnis, kur visi man pārmeta, ka neko nedaru skolai un es visiem teicu, ka varbūt es kko tādu zinu, ko neviens nezin. varbūt man nemaz tā izglītība nav vajadzīga. [domājot par to, ka jāmirst vien būs pēc nieka diviem gadiem..]

šodien atkal galvassāpes.. varbūt no vācu valodas, varbūt tāpēc, ka pa maz info [grāmatu vietā klausījos mūziku]
varbūt es kādreiz no galvassāpēm nomiršu. jo tā vien liekas, ka paģībšu.

atā, tavs draugs Herbs.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]