| all kind of thoughts |
Aug. 21st, 2010|02:57 am |
toms, kurš fanoja par holdenu, rakstīja īsstāstiņus par cilvēkiem, kurus neviens nesaprata un kuri galu galā padarīja sev galu, un pats arī nošāvās..
dostojevskis uzskata, ka cilvēks, kurš nezin, kā dēļ viņam dzīvot, drīzāk pats sevi iznīdēs nekā dzīvos.
i'm too weak, lai sevi iznīdētu. varbūt man vnk aiziet? neatvadoties.. vnk paņemt un notīties, bez telefoniem un kontaktiespējām. nopirkt biļeti vienā virzienā.. atstāt visu te.. jo tas viss mani tur kā simts virvēm piesietu. staipa - till i can't move in any direction.
un labais tur stiprāk par slikto. labais nelaiž. jo zaudējot to, nebūs nekā.
ak dieviņ, es pat te nevaru izteikt to, ko domāju, un tā, kā domāju!!
es tikai zinu, ka smaga metāla plāksne spiež mani pret otru tādu pašu metāla plāksni.
un piedod man, pasaule, bet es tiešām nesaprotu, kāpēc cilvēki grib dzīvot? kāpēc?!! kas dzīvē ir labs?!
[un es atkal raudu]
bet all that misery is inside me..
mamma teica, ka i'll upset those who love me, ja nonākšu kādā slimnīcā ar nervu sabrukumu.. vai kādu citu self-inflicted mentālu kaiti.
[tāpēc raudu tikai naktīs, lai neviens nezina]
tāpat es negribētu, lai manu līķi atrod kāds, kas mani pazīst, tāpēc i'll never do it at home..
peldot jūrā vnm ir vēlme aizpeldēt pietiekami tālu, lai var noslīkt.
vai vnk ieiet jūrā ar žiletīti.. [man bail no žiletītes. žiletīte takes courage..]
vakaros ir doma nenākt mājās, lai domā, ko grib.
varbūt sākt kolekcionēt visādas zāles?
a varbūt vnk biežāk krāsot melnus matus un ēst uz oglēm ceptu gaļu - un visādos citos veidos stumt sevī kancerogenās vielas, ļauties ultravioletajam starojumam.. dabūt vēzi, savām rokām. pietiek cerēt uz kādu asinsizplūdumu smadzenēs, vai audzēju galvā.. nekas slikts nenotiks.. tā dieviņš lēmis. pagaidām.
sāku lasīt bībelli. [nevienam neteicu līdz šim. nevarēju. nesapratīs.]
katru dienu galvā skan - i wanna die, i wanna die.
slikti, slikti, slikti
saprotu, ka jādzīvo, nesaprotu, kāpēc.
lasītājs ir dusmīgs, viņam nav žēl manis. viņš ir neapmierināts. man arī nav žēl manis. es sevi nicinu, tāpat kā nicinu vājumu citos. es esmu vīlusies sevī. un tas nelīdz priecāties par katru dienu.
es neceļu telefonus. un ignorēju skaipus. es negribu komunicēt.
es domāju.. laiks doties prom. |
|