| par visu pēc kārtas |
Sep. 18th, 2010|07:48 pm |
pie vakardienas garīgo spekulāciju tēmām pienāca klāt vēl pāris citas.
1) mana dižā doma par gadalaikiem bija sekojoša.. mēs visi zinām, ir tāda lieta kā laikajoslas, kuras ir izdomātas man nesaprotamu iemeslu dēļ. tās rada tikai neērtības un jukas, kad tu atrodies kādā citā valstī. jo ja tās nebūtu izdomatas, tad citās pasaules malās visi būtu saraduši ar to, ka saule lec 3os naktī pēc Grinvičas laika. tas būtu pašsaprotami, tāpat kā tagad Austrāliešiem ir normāli, ka augustā viņiem ir ziema. bet ja jau cilvēki iet tik tālu, lai laika uztvere jebkurā pasaules malā būtu vienāda - celies 7os, es gulēt pusnaktī.. tad kāpēc cilvēki neieviesa gadalaiku, vai pat mēnešu joslas? lai visur vasara būtu jūnijs - augusts un ziema decembris - februāris. mēneši un datumi varētu mainīties, pa paralēlēm tāpat kā stundas pa meridiāniem.. un tie, kas teiks - tas būtu tāds čakars maldās - tas viss būtu pierasts un tik pat viegli izskaitļojams, kā laika starpības.
2) smadzeņu transplantēšanu domas, man liekas, ir sen aizmirstas vecās nevis kādas jaunās.. the main question is - vai ja cilvēks nomirst, bet viņa smadzenes transplantē kādam citam, kam piem. galvā audzējs.. un to otro šādi glābj.. vai šis jaunizveidotais cilvēks, būs tas pirmais, kas turpina savu dzīvi citā ķermenī, vai arī tas otrais? kur glabājas domas? vai arī citām ķermeņa daļām ir atmiņas? u.tt.
3) apgalvojums 'dievs nogalina tikai laimīgos' radās kkā pats no sevis. tas balstās uz diviem novērojumiem un vienu ideju. pirmais - tik daudzi nelaimīgi cilvēki, kas grib nomirt, nekad nemirst netīšām, viņiem jāņem viss savās rokās. dievs ir ļauns un neatņem viņiem dzīvības kādās autoavārijās vai slimībās. bet cilvēki, kurus mīl un kuriem pat prātā nenāk, ka viņu dzīvei kādreiz pienāks gals mirst kā mušas no karstuma. tas bija sort of otrais. bet daļēji, jo otrā piemērs vēl ir iz manas personīgās pieredzes - nedrīkst nevienu mīlēt pārāk stipri. es lutināju sāru, viņai nebija nekādu bēdu un ierobežojumu dzīvē.. rets dievināja boniju, viņa bija viņa mazā princese un nekad neaizdomājās, ka dzīvei ir kādi trūkumu. un dievs viņas abas nogalināja. [ok there are some reservations - one being a rat, another a fictional character, but still..] un tagad pienācis laiks secinājumam/idejai: dievs izklaidējas ar mums. viņš mūs radīja sev par prieku, un viņam patīk vērot, kā mēs sadzīvojam un cīnamies par savu vietu pasaulē.. un kāda gan tur bauda, skatīties uz radībām, kurām nav a care in the world? [neviens nekad neietu uz kino - skatīties uz bezgalīgu idilli. pš. no action, god likes action]
4) sākas šodienas domas. vakar ciemos bija 1gadīga meitene un es izrakņāju visas savas vecās rotaļlietas, lai viņu izklaidētu.. un šodien maisā atradu vienu ļoti vecu un neglītu, saplīsušu gorillu. un kad es nolēmu, ka būs vien jāmet viņa ārā.. es nevarēju to izdarīt, es navareju viņu ielikt maisā ar atkritumiem, nevarēju domāt par to, cik ļoti briesmīgi viņa jutīsies izgāztuvē. un after i gave her a kiss, tētis aiznesa viņu prom. it was a weird feeling.
5) can you die of a headache? [vai doma nr 5.2. can a constant listening of an audiobook give you a headache?]
6) which reminds me of audiobooks - un man kā parasti vajag kādu jaunu, jo bez man ir garlaicigi.. un sajūta, ka nekas nav sagatavots in advance kā parasti, mani kaitina.
(viss) |
|