aituvīrs

Recent Entries

9/11/18 09:27 pm

šorīt tāds izmisums, ka gribējās pasniedzējam nostriļīt cigareti
Current Music: Dmitri Shostakovich - Waltz No. 2

9/6/18 09:34 pm

Vakarnakts sapnī biju nelielā, tumšā telpā, kur sēdēju ādas dīvānā un skatījos filmu par dažu mīļu cilvēku aizvadītajiem desmit dzīves gadiem.

Šodien uzzināju, ka Napoleons neēda cūkgaļu, Francijā var apprecēties ar mirušu cilvēku un franču armija reizēm saziņai izmanto pasta baložus.

8/22/18 07:06 pm

Tikko nodevos meditācijai, pļaujot mauriņu. Tā laikam būs bijusi produktīvākā lieta, ko šodien paveicu. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka zālienu pļāvu esot pidžammā.

8/20/18 05:10 pm

Imanta Kalniņa "Dūdieviņa" džeza apdare (jāspiež ir uz "Domingo. Mūzika svētdienai" no 1.00-2.00, 41. minūte). Man ļoti patīk. Priecājos, ka pierakstu piezīmēs radio laikus, ko vērts atcerēties.
Tags:

8/17/18 06:40 pm

Vissāpīgāk ir noskatīties uz tām mašīnām ar Latvijas numura zīmi, kas neapstājas pie divu meiteņu izmisīgajiem "LV" kartona loksnes vēzieniem tukšā benzīntankā pie Lietuvas robežas. Mēs izdomājām, ka pilnīgi varētu nominēt Latvijas lepnumam nākamo mašīnu, kas izglābtu mūs no šiem elles lokiem.
Vēl mēs šodien nostopējām divus vīriešus, kurus sauc Damiens un Kamī. Damiens ir mācītājs, bet Kamī pieder bembis. Viņi mūs izlaida nelielā Polijas ciematiņā, un Damiens, tērpies talārā, teica: "Bet tajā Čehijā jau ir visvairāk ateistu", kaut kur tālumā sāka zvanīt baznīcas zvani. Pēc tam, kad garām pabrauca busiņš, pilns ar mūķenēm, un pēc 4 stundu gaidīšanas tajā pašā benzīntankā mūs paņēma mašīna uz Rīgu, es, šķiet, pārliecinājos par dievišķu spēku klātbūtni mūsu ceļojumā.

8/15/18 06:35 pm

Bāc, es arī gribētu tādu pilnīgi melnu, slaiku kaķi ar dzeltenām acīm.

8/14/18 07:45 pm

Vairāk kā 1000 km no mājām. Klausāmies The Velvet Underground, melnais kaķis glaužās klāt, rakstu pastkartīti. Es nedrīkstētu dzert alu, bet ko darīt, ja alus te ir lētāks kā ūdens?

8/13/18 03:32 pm - Prāga 1

Varšavā mēs bijām uz bāru, kura nosaukums ir kā kontracepcijas tabletes - "plan B", bet sajūta tur ir mazliet kā čomskī. Iepazināmies ar diviem argentīniešiem, viens no viņiem dziedāja tango (tā viņš teica, par spīti mūsu teiktajam, ka tango taču dejo, bet nē, tango varot arī dziedāt), bet otru sauca Mario. Mario! Padomā tik. Viņš arī mazliet līdzīgi izskatījās, tādā sarkanā kreklā ar ūsām. Man nepatīk Varšava, bet naktī tur liekas labāk kā dienā, dzēruši poļi bļaustās apkārt, bāri ir pilni un dzīvi, savukārt dienā ir tikai mašīnas, betons, mašīnas, betons, cilvēki.
Šorīt dzeram melnu kafiju gandrīz caurcaurēm baltā virtuvē (te es mazliet mānos, virtuve ir drīzāk bēšos toņos - bet kā man riebjās šis apzīmējums). Dzīvoklī ir piecas lielas, gaišas istabas, milzīgi logi, kuri ir sadalīti tādās kā četrās daļās. Es vēl neesmu redzējusi pilsētu, bet, skatoties uz tādiem logiem un ielu lejā, man nez kāpēc nāk prātā, ka gribētos būt šeit arī ziemā. Vēl šajā virtuvē karājas rozes, ir vecs padomju tosteris, klona grīda, grafikas pie sienām.
Polijas - Čehijas robeža ir visskaistākā, kādu esmu redzējusi, tur mēs stopējām cauri kalnu (tādi lieli pauguri drīzāk) ciematiņam, visi te brauc uz 170, pa līkumainiem ceļiem varbūt uz 100, bet viņi jau var atļauties, ceļu kvalitāte ir apbrīnojama. Tiesa gan, stopēt pa Polijas lejas daļu ir briesmīgi, es to vairs negribu darīt nekad. Vajadzēja 17 stundas, lai tiktu no Varšavas uz Prāgu.Domāju, ka šodien jāiet uz Kafkas muzeju. Vai komunisma.

7/29/18 07:33 pm

Man daudz labāk par ļoti aukstu laiku patīk karstums - ne jau tāds, kad es, piemēram, nevaru pagulēt, taču tagad ir labi. Ejot pa ielu, es jūtos tā, it kā es peldētu pa lielu, mīkstu jūru. Varētu dzīvot siltajās zemēs. Šodien esmu mierīga, viss ir labi. Sēžu istabā starp divām tumbām, skaļu mūziku, kaķi, grāmatām. Viesi piedāvā braukt uz hipiju komūnu Sanktpēterburgā. Labprāt aizbrauktu uz Sanktpēterburgu.

7/24/18 12:04 am

Nopirku sev nakts tirgū veselu kilogramu ķiršu, tad gāju pa sliedēm, klausījos Coju un spļāvu kauliņus.

7/23/18 02:54 pm

Apmēram sešpadsmit gadīgs puisis, izracis zemē bedrīti, cītīgi stūķē tur hektora pudeli. "Tagad te izaugs hektora koks!" viņš, pabeidzis darbu un uzlicis rokas uz sāniem, lepni saka un aplej pudeli ar ūdeni. "Vajag tikai regulāri apliet!"
Tikmēr viņa kaimiņš domīgi nolūkojas uz tikko uzslieto telti, aiz kuras stiprinājumiem pats ir jau paspējis aizķerties neskaitāmas reizes. "Žēl, ka ar tiem telts striķiem nevar ķert maziņās..."

Šogad biju par īgnu un nogurušu šim festivālam. Vislabprātāk sēdēju pie savas telts, dzēru šņabi un klausījos mūziku telefonā, taču redzēt Keivu un The Prodigy bija iespaidīgi un noteikti tā vērts. Pirms pāris gadiem, kad pirmo reizi šeit biju, iepazinos ar puisi, kurš izskatījās ļoti līdzīgs Robertam Plāntam jaunībā. Dažreiz viņu redzu Rīgā kādos bāros, kur viņš staigā puķainos, atpogātos kreklos, taču dzīvo viņš tagad laikam Briselē, dzied un spēlē daudzsološā grupā un arī diezgan precīzi imitē Plānta skatuves imidžu. Viņa draugs festivālā tirgoja ripas, bet tikmēr mēs, rociņās sadevušies, vazājāmies pa telšu pilsētiņu un klausījāmies Led Zeppelin.
Ā, vēl viens spožs citāts no kāda garāmgājēja festivālā: "Mūziku tak var paklausīties arī mājās, man pohuj par tiem koncertiem!"

7/4/18 08:45 pm

Bordo katram pankam, ko redzēju, bija vismaz viens suns.

7/4/18 12:05 pm

Otro reizi - pirms aizlidošanas no Francijas - braucu uz Atlantijas okeānu. Tur ir brīnišķīgi, okeāns nepieļauj vispār nekādus kompromisus. Nevienam tur nav nekādas teikšanas viļņu priekšā, tie ar spēku gāž pret krastu. Tumšādaino francūžu āda skaisti kontrastē ar tirkīza ūdeni. Palmas. Vīns un saldējums. Sērfa dēļi, ūdens putās un bērnu smiekli. Visa Bordo tādā maigā smilšu krāsā; vienstāvīgās, cieši blakus saceltās mājiņas sedz sarkani dakstiņu jumti, daudzām virs logiem ir akmens maskas, katrai sava, atšķirīga grimase. Cilvēki ir mierīgi, smaidīgi un nesteidzīgi.Man te ļoti patīk, bet es gribu mājās.

6/28/18 10:06 pm

Nesaprotu, kāpēc vecāki ved savus bērnus pie rokas? Mani bērnībā veda ļoti reti, tikai pāri ielām. Un man tas īpaši nepatika jau kopš sevi atceros; klāt stāv tikai grūti izskaidrojama, savāda kauna, baiļu un pretošanās sajūta. Manā iztēlē ar varu nākas izveidot mazu mani ar uz augšu pastieptu plaukstu līdz mammas rokai. Atmiņās tāds attēls vispār neeksistē. Laikam tāpēc neizprotu.

6/22/18 06:12 pm - Tas ir sods, un es pat zinu, par ko.

Tātad, īsumā par šodienu:

Pirms neilga laika tika nopirkts jauns dators. Izrādījās, ka tas nolādētais veikals ir man iesmērējis brāķi, kurš izslēdzas pēc trīs sekundēm. Jānes uz servisu OTRO reizi, jo tas it kā tika salabots. Es patiešām negribu cibā lamāties, toties es tos neliešus pamatīgi nolamāšu pēc brīvdienām. Kas tas vispār par lohu servisu?

Darbā atsitu degunu pret plauktu. Pampums sāk atiet.

Esot jau tālu prom no brīnišķīgās zvēru iestādes, sapratu, ka esmu tur aizmirsusi daudz pārtikas un man ļoti gribās ēst.

Braucot pakaļ ar riteni, visu laiku priekšā no sazin kādām bedrēm izauga mazi čigāni ar pretīgiem, melniem boss maisiņiem. Es viņus nolamāju (kam noteikti sekos neveiksmes nākotnē) un, esot jau gandrīz tilta pakājē, ritenim nokrita ķēde, samazinot bremzēšanas iespējas. Mani drusku notrieca.

Esot pie vilciena sliedēm, par laimi atcerējos pasažieru vilciena akciju par mūziku austinās un drošību. Tomēr tas netraucēja ritenim aizķerties aiz sliedēm un man - piezemēties garšļaukus.

Bet tas vēl nav viss!
Berot piparus uz kartupeļiem, izrādijās, ka piparu trauciņš nebija līdz galam aizskrūvēts. Puse trauka satura izbira uz mana ēdiena. Tas bija pēdējais piliens kausā - kartupeļus apēdu gandrīz raudot.

6/18/18 10:46 pm

Ods atgriežas pie maniem sastingušajiem pirkstiem. Asins pleķis. Tikko noskatījos American Beauty un mazliet zaudēju valodu.

6/7/18 01:09 pm

Ar ilgstošām pauzēm jau vairākus gadus esmu domājusi par to, ka gribētos kādreiz nokrāsot rudus matus.

6/5/18 11:01 pm

Man patīk tā gandrīz pilnīgā maņu paralīze, kas ir foto laboratorijā - jāpaļaujas uz blāvu, sarkanu gaismu, tausti un ķīmiju. Tikai es un tumša telpa. Nekādu ierīču, neviens nevar sasniegt. Telefonu nedrīkst - var netīšām izgaismot foto papīru, tas ir ļoti jutīgs. Kad esmu tur, arī laika uztvere mazliet mainās - saprotu, ka pārsvarā visu laiku apziņā kaut kur steidzos, un, kad sienas pulkstenī ir jāskaita divas minūtes, tās liekas kā veselas septiņas. Mums tur ir disku kolekcija, uzliku Lou Reed - Berlin. Pirmo reizi klausījos, burvīgs albums, man tikai nepatika bērnu raudas. Viņu kliedzieni atbalsojās pa telpas stūriem, kamēr uz papīra lēnām parādījās cilvēki, lietas un vietas (starp citu, arvien gribu aiziet uz to izrādi).

Rīt viena braucu uz Daugavpili.

5/27/18 09:39 pm - Mazās sadursmes

Visa pasaule uzkarsēta, uztvaicēta, par asfalts izstaro siltumu. Viņam - tīkliņa sievu sitēju krekls, balti adidas apavi, pludmales šorti, sviedru smaka, kas jūtama pār visu sabiedriskā transporta salonu. Es - puķainā blūzē, svārkos, kedās un melnās zeķubiksēs, sarauktu degunu līdz ar viņa iekāpšanu. Mūsu acis satiekas uz sekundi - divi vienīgie pasažieri autobusa svelmē.
"Жарко," īsi pirms izkāpšanas viņš noņurd un norāda uz manām zeķubiksēm. Nākamā pietura: Āgenskalna tirgus.


Sarkandaugava. Tur arī ir karsti, bet mazinās sajūta, ka tā ir Rīga. Nav Ziepniekkalna vai Imantas blokmājas. Nu, ir jau, bet to nejūt tā, kā ir, kad iebrauc kādā no citiem mikrorajoniem. Sarkandaugavā arī nav nodegušas radio tehnikas rūpnīcas. Es tur varbūt pat varētu dzīvot, ja vajadzētu. Dzērājs ar izvalbītām acīm, metāla stieni un gaļas nazi krieviski nolamājas, tuvojas mums. Es nejūtu bailes; sajūta ir tāda, it kā skatītos uz agresīvu dzīvnieku krātiņā, kuru no skatītāja nošķir restes. Atšķirība ir tāda, ka agresīvi dzīvnieki patiesībā parasti ir nobijušies, tāpēc viņi, tikuši ārā no būra, bēg. Dzērājs grib kauties.

5/24/18 05:41 pm

Man ļoti gribētos apmeklēt kādus radošās rakstīšanas kursus vai nodarbības. Bet visur, lai tādos tiktu, ir jāiesūta kaut kas jau iepriekš uzrakstīts (vai arī jāmaksā milzīga nauda), turklāt, cik nu man ir tas iespaids, kaut kas puslīdz nopietns (vismaz nopietnāks par cibas dienasgrāmatas tipa ierakstiem). Sakiet, ja tā nav, jo, lai arī cik ļoti man gribētos rakstīt, es arī jūtu vajadzību pēc kaut kādas pabakstīšanas, ieteikumiem, uzdevumiem.
Powered by Sviesta Ciba