aituvīrs

Recent Entries

5/23/18 10:38 pm

Šovakar nobraucu gandrīz 30 km ar velosipēdu. Biju peldēties Lielupē un nobrīnījos, cik tur jau ir silts ūdens. Es vispār ļoti izbaudu riteņbraukšanu, īpaši vasaras sākumā. Zied ceriņi. Čivina putni, bērni spārda bumbu vienā no Pierīgas dārgākajiem ciematiem (kurā ir dīķītis ar mini salu un mīlīgs tiltiņš ar sarkanām margām) tuvumā vecāku mersedesiem. Turpat netālu ir stallis, tā arī smird tuvumā Pierīgas dārgākajam ciematam. Pabraucu garām vilcienu stacijai, garām milzīgajam rododendru dārzam - tur noteikti jāaiziet tuvākajā laikā, kamēr rododendri nav noziedējuši. Patiesībā apsveru kādreiz, pēc kādiem divdesmit gadiem, dzīvot laukos. Nosacīti, protams, varbūt ne gluži viensētā ar kūti pagalmā, bet tā kā esmu uzaugusi no sākuma pie jūras, pēc tam piepilsētā (tie daži gadi dzīvoklī neskaitās, no tā es atminos tikai pelēko krāsu un padomju sekcijas), man tāda dzīve - pie dabas - tomēr ir ārkārtīgi tuva. Man gan jau būtu dārziņš, ar vīnogulājiem apaugusi sēta vai mājas sienas. Ābeles, ķirši, zemeņu dobes. Man tikai riebjas ravēt, tāpēc arī aizauga tā dobe, kas pirms pāris gadiem jau bija. Ja vien es neiebraukšu auzās. Tad es aizlaidīšos kaut kur, uz Ukrainu varbūt - par to arī es, braucot ar riteni, domāju. Šonakt būs labs miegs. Pēc atbraukšanas ieskatījos spogulī - kā jau katru gadu, man saulē lēnām sāk izbalēt mati un uz deguna ir parādījušies vasarraibumi.

5/21/18 09:12 pm

Es reizēm skaitu jebkādus priekšmetus, kad negribu domāt, lasīt vai kad vajag aizmigt. Otrā stāva vannasistabā ir 130 no vannas redzamas sienu flīzes, uz griestu lampas ir 46 dekoratīvie kvadrātiņi. Berouzu lasīt es arī vairs negribu.
Current Music: Riperogrāfija

5/14/18 10:19 pm

Šodien daudz uztraucos - skaitu soļus (tas palīdz papildus apzināties savu apkārtni), turos pie galdu malām un vakarā griežu zobus. Pagājušajā naktī bija spilgti sapņi, bet es atceros tikai aptuvenas sejas un vietas. Vasaras plāni: aizbraukt uz Latgali, aizbraukt uz Prāgu un izlasīt "Karu un mieru".

5/8/18 09:01 pm

Es ļoti gribētu šovasar aizbraukt uz saviem laukiem Ludzā. Patiesībā gribētos jau tagad, es esmu nogurusi no pilsētas, tāpēc žēl, ka tas ir tik tālu un vilciens - tik dārgs. Kopš vectēva nāves es uz laukiem braucu reti, un vislabāk, ja ar draugiem. Laukos tagad dzīvo mans tēva brālis, kurš mīl dzert; tur ir mazliet sapelējusi pirts, mazliet vairāk sapelējusi, veca māja un malkas krāsns, televizors ar pieciem kanāliem un tur nav interneta, bet tas viss vispār netraucē, tur ir burvīgas pļavas, mežs, purvs, Ludzas ezers. Ludza, starp citu, varētu būt viena no manām mīļākajām Latvijas pilsētām - pilnīga Latgales mazpilsētas sajūta. Var uzkāpt pilsdrupu kalnā un redzēt visu pilsētu, turpat lejā nokāpjot, peldēties upē (šķiet, tur pat ir kaut kāds brīvdabas muzejs, kuram ir laipas upītē), ar vietējiem plenčiem parunāties, pa tirgu pastaigāties. Dažas vasaras pamatskolas vai sākumskolas laikā es braucu uz laukiem kopā ar bērnības draudzeni, reizēm mums gāja ļoti labi, bet reizēm mēs, nevarēdamas izturēt tik ilgu pastāvīgu (vesela nedēļa!) kopā būšanu, kārtīgi - ar nagiem un plēšot viena otrai matus - izkāvāmies. Reiz mans tēva brālis mūs vizināja kaimiņu laivā pa upi, mums patika lēkt no laivas ūdenī un peldēt tai līdzi, savukārt tēva brālim patika airēties tālāk, īpaši nedomājot par mums. Tomēr man ļoti pietrūkst kviešu un rapšu vai mālaino, tikko uzarto lauku, saules tveices, akmeņaino zemes ceļu, sisinošo un zumošo pļavu līdz ceļiem. Es gribētu paglaudīt kaimiņu gotiņas, bet es nezinu, vai viņiem tādas vēl ir. Es pat nezinu, vai man vēl ir kaimiņi, jo Latgale diemžēl izmirst.

5/7/18 08:17 am

Es pat nepamanīju, kurā brīdī viss kļuva zaļš. Ernestīnes ielas koku aleja izskatās brīnišķīgi.

5/1/18 09:28 pm

Pārrakstījos recenzijā: "Varonis dedzina grāmatas, nevis mājas, lai gan lolo sapni par veselas bibliotēkas noglāstīšanu"... tas ir, nodedzināšanu. Protams, ka nodedzināšanu.

Man ļoti patīk tā bildīte ar smejošo meiteni un viņas teliņiem fonā. No latviešu padomju foto grāmatas.

4/28/18 10:11 am

Vakar gāju gar Āgenskalna antikvariātu un tur, ārā pie durvīm, stāvēja vīrietis ar molbertu. Es laikam ar tik ilgu pilnām acīm noskatījos uz to, atceroties desmit savus dzīves gadus, ko gleznoju (tiesa gan, kaut kādas muļķības dažas reizes nedēļā, bet tomēr), ka vīrietis teica iz sērijas: "Molberts vaig?", un tas nokļuva manā īpašumā par dažām simboliskām kapeikām. Es gribu atsākt zīmēt.

4/23/18 09:51 pm

Es tagad gribētu vienu dienu svēta, dabīga un pilnīga miera.

4/20/18 09:20 am

Man bija murgs, ka man ir bērns - zīdainis. Tā pēkšņi, uzradies no kaut kurienes. Viņš bija pavisam nekustīgs un kluss visu laiku, tikai gulēja ar puspievērtām acīm un šņaukājās, ietīts zilā pledā. Nevajag pirms miega dzert lētu vīnu.

4/18/18 12:01 pm

Babītē vairs nav ne miņas no tās Jelgava 94 sajūtas, kā tas bija pirms kādiem desmit gadiem. Es tur sākumskolā pavadīju daudz laika, un vienas no pirmajām spilgtajām skolas laika ārpusskolas atmiņām ir izmētātas šļirces pie draudzenes mājām, izdemolēts skeitparks un baisas, pussagruvušas garāžas. Mūs nelaida vakaros vienas staigāt, un bailes uzdzina urbānās leģendas par bezpajumtniekiem graustu mājās. "ed dirsu" joprojām ir rakstīts uz vienas no tām. Agrāk te bija katrai ģimenei pa šķūnim un dzērājam, klaidoņu suņi un kādas trīs točkas dzīvokļos, bet tagad viss ir sakopts, mauriņi nopļauti, garāžu vietā slejas jauni daudzdzīvokļu nami un mazgadīgie vandāļi gan jau ir labošanas darbu kolonijās. Es šorīt kādu stundu staigāju pa Babīti, un par aizgājušajiem laikiem liecināja vien izmētātas pudeles jaunajā parciņā un visdažādāko korķīšu kaudzes uz katras ielas stūra. Lai gan, gaidot autobusu mazliet pāri deviņiem no rīta, redzēju četrus uzblīdušus kungus malkojam spirtu pie krodziņa, kur bija manas vecmātes bēru mielasts - vietas varbūt mainās, bet cilvēki gan biežāk paliek tādi paši. "Come on baby, light my fire," es dungoju, kamēr pāri ielai pa kabatām meklēju alus attaisāmo.

4/17/18 03:52 pm

Man, protams, prieks par visādiem pavasarīgiem ierakstiem un bildēm, arī par silto laiku ārā prieks (pirmais tauriņš, ko šogad redzēju, bija dzeltens), bet! nu jau atkal ir auksti un es atkal esmu slima. Es vienkārši negribu tam noticēt. Kā ar āmuru pa galvu un izklepotas plaušas.

Visādās piezīmēs no pagājušajiem mēnešiem ir sarakstīti dažādi dziesmu vai mūziķu nosaukumi, es tikai lielākoties neatceros, kāpēc. Nina Hagen un Starpliktuve? Arca un Can Lost tapes? Atceros, ka Bolderājā kaut kad klausījāmies pēdējo, un man ļoti patika.
Current Music: :(
Current Mood: :(

4/3/18 11:12 pm

Pateicoties userinfo26april2007 , esmu atradusi savu jauno lielu resursu nepatērējošo, vieglo antistresa hobiju. Mēs sēdējām čē, un viņa risināja krustvārdu mīklas. Tās burtnīciņas, ko ļaudis bieži pilda, braucot autobusos vai gaidot rindā pie ārsta. Brīnišķīga ideja! Kā pensionārs! Gandrīz vai smiekli nāk. Ā, un Daniels šodien pateica, ka ekonomisti paredzot krīzi un lielo depresiju ap 2022. gadu. Būs jādzīvo laukos, jāaudzē kartupeļi un cūkas. Tad gan vairs smiekli nenāks.

4/1/18 10:16 am

Sagaidīju Lieldienas kaut kur Grīziņkalnā, skatoties Latvijas televīziju. Tur bija "Ūdensbumba lielajam runcim" - uz pağirām īsts trips. Priecīgus svētkus!

3/30/18 09:14 pm

Ieejot epastā, kur man ir pārsūtīti vairāki ielūgumi uz dažādu foto izstāžu atklāšanu, tajā skaitā foto biennālei, nejauši uzzināju, ka vienā pasākumā būs Grimes un Die Antwoord (es īpaši neklausos, bet, iespējams, daudziem maniem draugiem un paziņām tas ir svarīgi). Tie taču ir milzīgi vārdi, nezinu, kā viņi to dabūja gatavu un kur dabūja naudu. Lai nu kā, tur būs arī Kristians Brekte, Reinis Hofmanis, Natalia Ibáñez Lario, Floris Schönfeld u.c

Par izstādi raksta tā:
"The exhibition draws attention to the influence of fantasy, fiction and the absurd on various social groups within 21 st century reality, where particular significance is given to social identities such as national, ethnic or cultural belonging. There is a particular focus on “magical identity”, which continues to exist as a form of mythological thinking within the consciousness and habits of rationally- based Western civilisation.
The focus of attention for Floris Schönfeld, a Texas-born artist currently residing in Amsterdam, is various groups of enthusiastic people who are passionate about imaginary characters and worlds and magic rituals. One of these projects is the result of collaboration with Trekkies (fans of the American ci-fi TV series Star Trek) who dress up as Klingons (humanoid civilization) and speak Klingon with each other (..) second project by Schönfeld in the exhibition is about a resident of San Francisco who believes in a conspiracy involving an intergalactic parliament, and a reality show in which he and his family have accidently become stars." utt.
Izklausās interesanti.

3/28/18 11:13 am

Margaritas Perveņeckas stāsti ir pilnīgi ārprātīgi un šizofrēniski. Tur, piemēram, ir septiņgadīga meitene, kas no sava suņa uztaisa rokas somiņu, pašnāvniecisks zēns, kuru visu laiku vajā miruši dzīvnieki un visādu deformētu apziņu murgi.

"Naktīs Gustavs ar smiltīm mutē vadīja lokomotīvi. Mērkaķis ar zirga asti blakus skatījās pa logu. Sākumā viņi vizinājās pa pazīstamām lauku takām un pļavām, pabrauca garām sagatavošanas grupai prestižajā skolā, izbrauca cauri gurķu un tomātu siltumnīcām un tad... Gustavs nespēja nobremzēt un apturēt lokomotīvi - ik pēc 100 m uz sliedēm stāvēja teļš, āzis, cūka, aita, kumeļš - šņarks, šņarks, šņarks - riteņi samala ganāmpulkus - priekšstikls aizauga ar sarecējušu asiņu laminātu. Loga stikls sašķīda pret Gustava pieri, kas atsitās pret dzelzs restēm. Bija jāaudzē čolka. Pašnāvniekiem aukles neļāva iet vannā un atejā turēja pie rokas.
(..)
Nedrīkst pasauli atstāt tādās rokās. Jūra aizskaloja Gustava vakardienu, šodien bija jāceļ jauna pils. Un tā katru dienu. Visu mūžu. Gustavs atāķēja atmiņu vagonu. Visu laiku viens ir jāatāķē, lai dabūtu jaunu, jāšķiras no viena, lai satiktu otru."
Tags:

3/26/18 08:35 pm

Šī ir dārgākā fotogrāfija pasaulē. Ziniet, par cik to pārdeva? Par 4,3 miljoniem dolāru. 

Andreas Gursky. Rhein II

   

3/26/18 01:39 pm

Man vakar ļoti strauji uzkāpa temperatūra - dzīvsudraba stabiņš kādu brīdi rādīja 40 grādus. Tā nu es gulēju savā gultā un kratījos drudzī, gaidot līdz iedarbosies zāles. Pēc spēcīgā nespēka un apjukuma, man sākās dīvainas smieklu lēkmes, un pēc jautājuma, vai man paliek vieglāk, caur smiekliem nesakarīgi noteicu, ka man gribās siermaizīti, uz ko saņēmu dusmīgu atbildi, ka slimie taču nerij.

3/21/18 11:12 am

vakar izgāju ārā, un tas sasodītais vējš vienkārši pūš un pūš un pūš un pūš un pūš un pūš un pūš un pūš

patiesībā varētu vienkārši dzīvot kā Viviana Maiere - visu dzīvi ganīt kaut kādus bērnus (vai dzīvniekus) un paralēli visu laiku fotografēt. šeit, starp citu, ir tāds kā vivianmaier.ru variants, ļoti interesanti.

3/20/18 11:49 pm - Nakts Pārdaugavā. Kārlis Vērdiņš.

(Sešus gadus mācījos Āgenskalnā)

"Nāc, es tevi vedīšu mājās.
Tramvajs kā piedzēries kuğis noauļo pārdesmit pēdējos metrus, pagriežas asi - lai braucēji krīt no krēsliem un pamostas -, atvēris durvis, ielaiž vagonos tumsu.
Pēc lietus mirdz slapjie bruğakmeņi, vēlīgi vārtus ver aptieka, slimnīca, trakomāja un kapi. Veikalu skatlogos rūķi un perfektas virtuves iekārtas, mēs tām paiesim garām.
Visu nakti spuldzes blāvajā gaismā kāds sēž pie kioska, alu dzer un vēlīniem pircējiem atņem naudu. Tu viņam iedosi cigareti, un viņš mums malciņu ielies.
Mana ieliņa pēkšņi pārtrūkst milzīgas šosejas priekšā, pēdējā brīdī mēs iesprūkam milzīgā kāpņu telpā. Tur balti kaķu staigā pa sienām, uz grīdas kraukšķ tukšas ampulas, koku zari attaisa logu un viegli skrubina notriepto stiklu.
Visas istabas gluži tukšas, krāsaini stari uz griestiem un sienām mums rāda kino - tur tumšā kļava aiz loga izstaipās caurā miegā, tur pagalma dobēs dīgst zāle, mans vectēvs, izmeties baltā kreklā, sēž uz grīdas un mizo ābolus.
Stari satumst, māja apstājas tumsas tuneļa vidū. Aizmiedz, tālāk tev jāiet vienam."

3/11/18 01:11 pm

"Izvirtības hronika" bija gan vizuāli, gan saturiski ļoti skaists trīs stundu piedzīvojums ar iespaidīgiem tērpiem un interesantu horeogrāfiju. Es tikai nesaprotu, kāpēc vairs nevaru ilgi pagulēt brīvdienās. Man ir neparasti zaļa toņa zilums, naktī kņud. Jauki smaržo tikko izmazgāta veļa, pie gultas ir sabirusi melnzeme no kaķa izkašātā kaktusa. Nekas svarīgs. Gribās pavasari vai arī nogulēt visu dienu.
Current Music: kaķis murrā
Powered by Sviesta Ciba