Vakar gāju gar Āgenskalna antikvariātu un tur, ārā pie durvīm, stāvēja vīrietis ar molbertu. Es laikam ar tik ilgu pilnām acīm noskatījos uz to, atceroties desmit savus dzīves gadus, ko gleznoju (tiesa gan, kaut kādas muļķības dažas reizes nedēļā, bet tomēr), ka vīrietis teica iz sērijas: "Molberts vaig?", un tas nokļuva manā īpašumā par dažām simboliskām kapeikām. Es gribu atsākt zīmēt.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: