Biju vakar mīļajā puškinielas dzīvoklī uz Jura Simanoviča koncertu. Tas bija patiesi skaisti, it īpaši arī tāpēc, ka Jurim piespēlēja klavieres. Man būtu daudz ko stāstīt, bet tā kā es piedzēros jau pirms koncerta un turpināju dzert tā laikā un pēc tam, manā atmiņā nakts ir palikusi kā diezgan ārprātīga. Bet varbūt tā liekas tikai man, jo es biju arī viena no tiem, kas skaļi un improvizēti gaudoja msk dziesmas divos naktī un dejoju, gāžot cilvēkus no kājām. Vai arī pati sevi. Es, patiesību sakot, visu atceros mazliet kā miglā. Tomēr spilgti atminos frāzi, teiktu virtuvē uz grīdas - "Tu esi atlaists!" "Nē, tu esi atlaists!" (Abi tā vakara mūziķi atlaida viens otru).
Pamodos Rīgas otrā krastā, kur dzīvoklī viesistabas stūrī ir atstutēts milzīgs (divi ?? vai pat vairāk metri), baznīcai nozagts Latvijas karogs. Neviens īsti nesaprot, kā tas gadījās un ko ar to iesākt. Bet tagad vairāk par visu pasaulē vēlētos aizbēgt no nomoda stāvokļa un aizmigt uz pāris dienām.