Vakarnakt man bija divi sapņi: viens bija ārkārtīgi pretīgs, un otrs - ļoti skaists. Nestastīšu par pretīgo, bet skaistajā es braucu ar vilcienu pāri milzīgām stepēm, un tālumā stiepās kalni; nekādas apjausmas par cilvēkiem, pilsētām vai pieturām, bet visam pāri it kā klusa klaviermūzika. Bija ļoti silti un mierīgi.