man negribās iet mājās gandrīz katru dienu, jo tur vienmēr ir viena un tā pati nolemtības sajūta. vienīgais, kas izskatās apmierināts un varbūt pat mazliet laimīgs, ir kaķis, kurš, uzaudzējis biezu ziemas pavilnu, guļ uz mana galda un ķepas izstiepis pāri galda malai, tieši virs radiatora, kur jūtams no tā plūstošais siltums.