Kas es ar Laimu 3 stadijā gulēju slimnīcā, ārsts ieteica toreiz vēl līgavainim nopētīt ratiņkrēslu un zāru cenas. Ārsts deva 95% ka mans tālākais ceļš ir starp tiem diviem un tikai 5% ka vēl būs dzīve. Bet es tak spriņģoju un vēl meita piedzimusi un kas tik vēl nav piedzīvots un netiks.
Kad puika 3 nedēļu vecs bija reanimācijā kāds ārsts ieteica rakstīt atteikšanos, jo bērns pēc 15 h skābekļa bada smadzenēm toč nekad nestaigās, nerunās, nevienu nepazīs. Es ticēju, ka viss vēl būs. Un ir - čalis ģimnāziju beidza ar vidējo atzīmi virs 6 un ar teorētiskām zināšanām var sacensties ar ne vienu vien mūsdienu enciklopēdiju.
Tāpēc, mīļā Snorke, 65% ir vēl trejdeviņas dzīves - izturies pret sevi atbildīgi, tici visam labajam, kas vēl būs. Un būs!