Par pasdestruktivam tieksmeem
Par pasdestruktivam tieksmeem vai speeju iekulties nepatiksanaas (un izkluut no taam)

Ar mani sen nav noticis nekas slikts / biistams /stulbs /nepatikams (ok, atskaitot elektribas nogriesanu, bet to tomer neskaitisim). Nu, protams, garlaicigi. Bet istenibaa, ok, varbut bija laiks.

Marko (psihoterapeits N2), uzklausijis manus stastus (nu, ka es gaaju statistiku maaciities, piemeeram utt): Redzi, DAZKAART DAZIEM cilvekiem notiek taa, ka vini dara stulbas/biistamas lietas, jo grib KAADAM paradiit :
redzi, tu par mani nerupejies, redzi, tu mani nepieskati, redzi, kas var ar mani notikt, redzi es esmu viens un tu mani nemiili un nepieskati, redzi, kur es eju un ko es daru, es varu te arii nomirt, redzi !

es saku: nee, tas nav par mani, galiigi nee,,, vai tad es kaadam ?

marko: nee, es tikai sakau, ka DAZIEM cilveekiem ir taa. nu, varbut tu pati sev, kaut kam pati sevii, tu gribi paraadiit, redzi es varu tur ieeiet un iziet, redzi, vini man neko nevar padarit.

un kad gaaju prom, vins saka: es domaaju, ka tu jau esi to pieradijusi, ka tu vari,,, un tev VAIRS nevajag nevienam neko pieradiit. Es taa domaaju.

Un tas magiski arii piepildiijas.