Man grūti komentēt dažādus specifiskos gadījumos, bet man pirmajā intensīvās skriešanas sezonā gadījās pārtrenēties, kas rezultējās tādās ceļgalu sāpēs, ka pa kāpnēm vismaz mēnesi steberēju raudādama un no rītiem bija sāpīgi izkāpt no gultas. Pēc tam sāku rūpīgāk plānot slodzi, un problēma nav atkārtojusies. Ak, jā - atkopšanās laikā pastiprināti ēdu želatīnu saturošus produktus, visādas cūku ausis un šņukurus, želejkonfektes utt. Šausmīgi gribējās - par tiesībām apgrauzt kādu skrimslīti biju gatava izkauties. Droši vien ķermenis zināja, ko pieprasīt.:)