Jā, tā ir reāla diskriminācija: lielākā daļa sieviešu uzskata, ka vīrieši šīs lietas nemāk izdarīt perfekti, izdara pārāk vēlu vai pārāk lēni, auzu putras vietā iedod bērnam kārumsieriņu vai ko citu viegli iedodamu un vēlas racionālu pamatojumu, kāpēc pumpas jāziež ar zeļonku.

Bet daudzi vīrieši to arī dara, bet tur vajag sievieti ar dzelzs nerviem vai lielu pohuj, vai ilgtermiņā izstrādātu pārliecību, ka jā, viņš to var izdarīt (un brokastīs drīkst ēst kārumsieriņu).

Es drīzāk sliecos piekrist viedoklim, ka sievietei - pofig, ģenētiski vai sociāli, kas to vairs var atšķirt - statistiski ir lielāka vēlme nodrošināt komfortu ģimenē un darba kolektīvā (praktiski: vākt bērnus un strādāt "ierindas" darbu), kamēr vīrietim ir svarīgāki "panākumi" (piem., būt universitātes rektoram, jo tas izklausās smuki, bet faktiski visu laiku jākrāmējas ar papīriem, nevis, teiksim, būt parastam profesoram, kas papīrus smērē mazāk, bet zato vairāk dara to, kas patīk - māca un mācās).