Tu rakstīji - "sovakar es dzersu un domasu, kaapeec es nebiju laimiiga elbaa
un kaapeec taa vispar ir: viss ir tik lieliski, nu bet es neesmu laimiiga ?"
Lasu un domāju, ka Tev bijis smags pārbaudījums. Tu ieraudzīji citādu arhitektu - jaunu skaistu, ieraudzīji kādreizējo laimīgo ģimeni..
Starp jums nostājās viņa pagātne. Tu uzvilki zābakus un meties bēgt?
Patiesībā Tev vienkārši sāpēja sirds, jo tas vairs nebija tikai Tavs arhitekts.
Es jau arī neprotu tulkot zīmes, tikai jokojot norādu, ka tās var tulkot dažādi. Laikam jau nav pareizi doties otra pagātnē. Jūs tagad esat citi, jums jābūt jūsu pašu tagadnē. Greizsirdība uz pagātni Tev, iespējams, liedza izbaudīt laimes sajūtu. Varbūt tā?