Palūkosimies, kāpēc tas tā ir. Ja mazs bērns ir pārdzīvojis kādu traumu, tā atkal un atkal no jauna atspoguļosies viņa rotaļās, kamēr viņš kaut kādā veidā nenonāks līdz apziņai, ka beidzot ir ticis galā ar saviem pārdzīvojumiem. Bērns, kuram izdarīta operācija, piemēram, izmantojot lelles vai citas rotaļu figūras, var atdzīvināt atmiņā braucienu uz slimnīcu, iztēloties sevi kā ārstu vienā no šādām rotaļām un kā pacientu kādā citā, līdz beidzot ar šo notikumu saistītās bailes ir pietiekami mazinājušās. Būda¬mas sievietes, kas mīl par daudz, arī mēs daudzējādā ziņā rīko¬jamies tāpat: atkārtoti izspēlējam un pārdzīvojam nelaimīgas at¬tiecības un cenšamies pakļaut tās savai kontrolei.

No tā izriet, ka faktiski nevienās attiecībās nav nekādu ne¬jaušu sakritību, nav nejaušu laulību. Ja sieviete ir pārliecināta, ka viņai kaut kādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ «jāapprecas» ar konkrētu vīrieti, kuru viņa nekad apzināti neizvēlētos par savu vīru, tad, protams, viņa centīsies izpētīt, kāpēc tuvībai ir izvēlējusies tieši šo vīrieti, kāpēc viņa vispār uzņēmusies risku, paliekot stāvoklī no šā vīrieša. Tāpat, ja sieviete sūdzas, ka ap¬precējusies kaprīzes dēļ vai arī bijusi pārāk jauna, lai apzinātos, ko dara, vai ka nav bijusi pie pilnas saprašanas un nav spējusi uzņemties pilnu atbildību par savu izvēli, tad tie visi ir tikai aiz¬bildinājumi, kas pelnījuši rūpīgāku izpēti.

Patiesībā viņa ir izdarījusi savu izvēli, lai arī neapzinātu, tur¬klāt bieži vien apzinādamās sava nākamā partnera būtību jau pašā sākumā. To noliegt nozīmē noliegt atbildību par savu izvēli un savu dzīvi, un šāds noliegums padara neiespējamu atvese¬ļošanos.

Taču kā mēs izvēlamies? Kāds tieši ir šis mīklainais process, tā nenosakāmā ķīmiskā reakcija, kas notiek starp sievieti, kas mīl par daudz, un vīrieti, kurš viņu piesaista?

Ja nu šo jautājumu formulē citādi — kas norāda uz dzirksteli starp sievieti, kurai nepieciešams būt vajadzīgai, un vīrieti, kurš meklē kādu, kas uzņemtos par viņu atbildību? Vai starp sievieti, kurai piemīt izteikta pašupurēšanās tieksme, un izteikti egois¬tisku vīrieti? Vai starp sievieti, kura uzskata sevi par upuri, un vīrieti, kura identitāte balstās uz spēku un agresiju? Vai sievieti, kurai piemīt tieksme vadīt, un gļēvu vīrieti? — tad šis process zināmā mērā zaudē savu noslēpumainību. Jo pastāv noteikti signāli, noteikti mājieni, ko raida un uztver katrs no šīs dejas dalībniekiem. Atcerieties, ka jebkuras par daudz mīlošas sievie-tes likteni ietekmē divi faktori: (1) viņas ģimenes modeļa sa¬skaņa ar konkrētā vīrieša raksturu un (2) tieksme atdzīvināt un pārvarēt sāpīgos pagātnes pārdzīvojumus. Aplūkosim šā dueta pirmos, pagaidām vēl nedrošos soļus, kas katru no partneriem informē, ka te ir cilvēks, ar kuru kopā tas, iespējams, radīs sa¬darbību, saskaņu un labsajūtu.

....