Mums viss no ārsta atkarīgs. Nav mūsu ģimenē prakses dot aploksni, bet reiz, kad opis 2 nedēļas tika marinēts pa stradiņiem bez operācijas, vislaik no ārsta puses "stiepjot gumiju", beidzot pieleca, ka bez aploksnes nekas nenotiks vispār. Tad nu tika samaksāts. Operācija notika pēc pāris dienās un vēl pēc dienas izrādījās, ka otru kāju var sadakterēt ar kaut kādu brīnumšprici, kuru sākumā solījās, ka varēs dabūt tikai pusgadu pēc operācijas. Vopšem pēc samaksāšanas viss notika ātri un veiksmīgi un opis lēkā uz abām kājām vēl šobaltdien.
Savukārt MV mammai nupat vēzi operēja, aploksne netika dota, viss notika ātri un operatīvi un slimnīcā palātas kaimiņiene izstāstīja, ka mēģinājusi dot aploksni, bet ārsts atteicies.