bērni - plusi un mīnusi
piektdienas rīts
iekravaju biki vairāk ka parasti - šķidrumu lēcām, zobbirsti, apaksvelu
jo - es nezinu, kur pavadīšu vīkendu, esmu brīva līdz pirmdienas rītam
varbūt pievienošos draugiem, kas brauc uz nicu, varbūt pagriezisu masinas sturi uz sveices kalniem, a varbut aizlidoju uz riigu, vakaraa randinjs ar paulo, tālāk nezinu
drusku aizmirsta sajūta - ka tas ir, kas tev jārēķinās tikai ar sevi, jāplāno tikai savs laiks un dzīve
redz, ja ir bērni, tad - ir savādāk
tapec es nekad nesapratisu cilvekus, kas plāno bernus
jo nu ka var apzināti attiekties no gadu desmitiem brivibas ? no 500 brīviem piedzīvojumu pilniem vikendiem ?
kas notika nesen santorini:
elīza skatās grieķijas debesīs un tad saka: man būs arlo un evers
?
meitene arlo un puika evers
kur tāds vards ? vina nezin, tas vienkārši ir atnācis
mes iesim piedzīvojumos !! mes darīsim visādas lietas, tas būs tik forši !!!
un es domāju: arlo, mana mazmeita arlo, kas ies piedzīvojumos,
te ir taa atbilde: ir tik jociga sajuta, tik loti miileet arlo,
arlo, kam vel lidz embrijam 10 gadu jaagaida,
ta ir cita connection ar so pasauli, cita sajuuta
un tas ir: beerns - taa ir unikalaa iespeeja uzdaavaat dzivai butnei 15 gadus piedzivojumu (tālāk jau pats sak mesties savos piedzīvojumos)
uzdavat so sajūtu - dzīve - tas ir tik forši ! var tak iet piedzīvojumos !