:)
to, starp citu, māca mūsdienu bērnkopības grāmatās. ja bērns ir sadauzījies vai kaut kas nogājis greizi, tad iesaka nevis teikt, ka nav jau tik traki un ka būs jau labi, vai mēģināt bērnu uzjautrināt, vai piedāvāt problēmas risinājumu. bet teikt, ka man arī žēl, ka tas bija nejauki vai tamlīdzīgi, un dot bērnam laiku. pirmajā gadījumā bērns jūtas aizvien vairāk nesaprasts, otrajā - iepazīst savas jūtas un attīsta talantus. it īpaši bērniem ar melanholisku temperamentu.