Neko nesaprotu. Manam sievišķīgajam prātiņam šis ir par sarežģītu.

Mans personīgais novērojums: kas esmu laimīga, priecīga, dzīve ir ok, mīlestība un māksla un nauda ir, tad PMS nav nemaz vai ir niecīgs. Kad tāpat jau ir slikti (resnums, pārāk daudz darba, nav mākslas, mīlas, naudas), tad visam pa virsu vēl ir arī PMS.