to age graciously or not - this is a question ?
sievietei 1) 40+ un 2) sēdošu un intensīvu darbu, kas saistīts ar mītiņiem un dinneriem, 3) ne īpaši labu vielmaiņu (nesmejieties, vielmaiņas atšķirības pastāv) - šādai sievietei ir tikai 2 iespējas :

Numur 1: lēnām pārvērsties par vali, apaugt ar taukiem, pie tam tauki nav svarīgakais, iedzīvoties celulītā, vispārīgā ļumīgumā un triceklībā, pampstošas kājas, vēnu tīkls, uzblīdušas kontūras, pazudis viduklis, dubultzods, kaite tur, vaina situr, dakteru vizites
domajat ta nenotiek ? notiek.
Numur 2: kļūt par ekspertu diētās, sportā, pilulās un tabletēs, procedūrās un masāžās, turēties formā, uzlabot formu, nomest kilogramus, nomest vēl, BET maniakāli veltot tam laiku, pūles un naudu - ar uzsvaru uz ma-ni-a-kā-li, nu, prāts protams cieš, jo grāmatām laika nesanak (šovīkend katru dienu 3stundas pavadīju sporta zālē-saunā)

Tūlīt saskries kaudze, kas teiks - muļķības ! vajag tikai drusku mazak ēst un drusku vairak sportot, bet tad man ir jautajmumi: cik jums ir gadu ? cik jums ir bērnu ? cik jūs daudz strādajat ? kādi jums ir radinieki - slaidi un sprigani vai paresni un izplūduši ?

joprojām nevaru izvēlēties starp šīm 2 iespējām, joprojam mekleju trešo
trešās nav
un noformulēju kāpēc pirmā man nav pieņemama
rakstīju gari, bet to var īsi 1) piedzīvojumi 2) vīrieši
šiem punktiem vajag drusku fizisko formu
nu nevar rāpties himalajos ar lieko svaru un aizdusu

Vai varbūt garīgi nobriest un pateikt, ka man nevajag vairāk piedzīvojumu un vīriešu kā man ir ? un novecot ar cieņu ?
Es vienkarsi to nespēju, kaut gan piekrītu, ka tas būtu gudrāk

Var ari pozitīvi: man ir 41, bet es jūtos un esmu labākā fiziska formā kā savos 20, plānoju skriet savu pirmo maratonu šoruden, visi doma, ka es koķetēju, sakot savu patieso gadu skiatu, skraidelējot bikini, nekas neļum (laikam pirmoreiz mūžā) un nākamos 30 gadus esmu iecerējusi tik daudz piedzīvojumu kā pirmajos 40 kopā ņemot un reizinot ar 3
nu ja nāvīte nepanāks un Buda dos, protams