Kaut kā tā sanāca - apnika sacensībās malties pa beigu galu un mirt nost katrā kalnā, tāpēc sagribēju sistemātiski patrenēties. Sistemātiskā trenēšanās, izrādās, aizņem sasodīti daudz laika un resursu, bet tagad jau par vēlu atkāpties, jo tik daudz laika un darba ieguldīts :) Ir jau reizēm škrobe, ka tāpēc iet garām gan visādi pasākumi, gan uz dejām pārāk reti aizeju, bet kopumā man ir ļoti interesanti (atgādiniet šito, kad ceturtdien būšu izbraukājusies pa Siguldu :))