pirmkārt: a kāda starpība? Kāda tev gar to daļa? Tā bija viņu dzīvi, viņu laiks, tev ir savējā. neviens nevar izdzert cita rūpju kausu, nedz cita priekus viņa vieta izdzīvot

otrkārt: ņem vērā, ka tas laiks nav mūsdienas. viss notika, kā tam attiecīgajā laikā vajadzēja notikt. neviens tur nav cūka. Vari tikai teikt paldies, ka kopš tām dienām feministes ir parupējušās, lai sievietēm ari būtu kada teikšana pār savu un sava bērna likteni

treškārt: nevajag ari to visu tik plakātiski skatīt, dzīve nav kaŗtlendas romāns. Visu mūžu nodzivot ar virieti un iedzivoties bērnos, tas ari kaut ko nozīmē, nevar būt tā, ka ikkatru mīļu dienu tu to cilvēku ienīsti un ienīsti un ienīsti. iespējams, labs cilvēks bija un bveigās labi sadzivoja un barons kaut kāds bērnības jūsmas kļūda beigās viņai šķita, ko var zināt, dzīve ir gara un daudzveidīga

bet visam pāŗi - tas pirmkāŗt.