cibas personāži un vispār cilvēki ira šādi:

gadiem nēsājas ar karogu, es vientuļnikes, visas duras, laulība nekad, tad - knakš - laimīga ģimenes ligzdina un ideāls vīriņš
gadiem nēsājas ar karogu - bērnu nekad, nevajag, pēc brīža - mums nāk zobiņi, mēs sakam a-pa, to laimi to laimi !
es nekad Somijā neatgriezīšos, nekad, nekad - tikko pienāk mails no Helsinkiem, aj, cik foršs darbs ECHA
mans kaķīc, mans kaķīc, uzrodas vīrietis, nepatīk lopi, davai pie vetārtsa (nu labi, ta skumjš piemērs)

mīļie, vai jūs nevarētu būt konsekventāki ? kā lai jūs ņem nopietni, a ? kā lai es ticu kaut vienam nekad ?

no otras puses, tad jau varētu nomirt garlaicībā, ja cilvēki nemainītos
drūmāk ir tieši tad, ja nemainās, ja tie nekad tiešām izrādās NEKAD