d...ā darbs un materiāli
vakar ciemā bija Matilde, šodien bērns ielīda manā gultā mācīties zinātni, atvēra grāmatiņu par ņutonu un momentā aizmiga
es atkal galvā pildīju psihoterapeta mājasdarbu
man liekas, viņš nošāvis greizi -
man uzdots novērtēt to, kas man ir !!!
un beigt zūdīties par to, kas man nav
tā esot necieņa pret tiem, kam nav tā, kas man ir
par A viņš teica: atkal man jānovērtē tas, kas te ir
nu skaidrs, ka viņš nav ferrari un tu gribi ferrari, tu gribi pa highway ar 300 km stundā
bet novērtē to, ka tev ir fiats, ka tu vari braukt vispār
jo vairāk domāju, jo niknāka kļūstu
es nevis novērtēšu, es to veco apkaltušo puķpodu viņam galvā uzmaukšu un atprasīšu savas investīcijas
jā, ja man ar kādu ir sekss, un tibi mīla, man vajag arī ko citu, man vajag vai neko vai pilnu paketi, nu vismaz ar tieksmi uz pilnību
un ja man nav, kļūstu neirotiska, depresīva, un te prāta vingrinājumi: novērtē to mazumiņu, kas tev ir - ir nevietā !!!
un salīdzinājums ar fiatu un ferrari ir nevietā
te vietā salīdiznājums ar funcionējošu auto un tādu, kam trūkst būtiskas detaļas, tibi motora
arī bezmotora mašīnā var iesēsties, grozīt spoguļus un taurēt - bet būtiskā funkcija te netiek veikta un priekš kam man tādu auto
tas, ka man nav raktura stingrības no tā atteikties - tas ir cits jautājums
un tad es viņam samaksāju baltu naudu - un viņš man liek NOVĒRTĒT to bezriteņu mašīnu
vipār d...ā darbs un materiāli, tā es jūtos, gan par psihoterapeitu, gan par A