gaetāno un antonio
man ir tāds gaetāno, šausmīgi labs
es atvedu toyotu ar stāstiem, nu tur, tad es tā braucu, dzirdu bang, neko nesaprotu, bet stūri noturu, nedomājiet, un garām man tāds kā milzīgs milzīgs,,, vai arī un tad mašīna sāk kratīties, tā kratīties kā pa bruģi brauktu, bet nav bruģa, un tad es skatos, viena riepa šašļukusi, un tad mašīna sāk klabēt,,, utt,, ,, bet tas viņu neinteresē - viņu interesē sekas un kas jādara
un tad viņš man iesniedz rēķinu ar nesaprotamām lietām un sniedz manam līmenim atbisltošas pamācības: lej iekšā tikai dīzeli, neatstāj lampas degam, ja riepa saka puff, tālāk nebrauc
Un antonio ir līdzīgs - tikai rakņājas pa manu dvēseli, ne motoru
viņu neinttersē tik daudz incantie stāsti (tāpat kā gateāno neinteresē, no tieši kura kroga es braucu mājā ar tukšu riepu un tieši kurā pagriezienā šī riepa pazuda), viņu interesē sekas- nu vo tikai disks palicis, pie tam pilnīgi saspiests, jums būs jāmaina arī otrs ritenis, ziniet
antonio grib zināt manu uztveri, manus konceptus, kas ir šobrīd manā galvā un nemaz neinteresējas tik daudz, kurā pagriezienā kas ir aizgājies greizi
un tas ir šuasmīgi interesanti, bet arī drusku baisi un grūti
un tad viņš man iesniedz rēķinu un sniedz manam līmenim atbilstošas pamācības