a vot nezinu. tavs bērns - tavs izaicinājums :D

varbūt nejautāt ko Elīza saprot, bet pašai pūst vaļā - skat, Rūta ir bēdīga, iedosim viņai konču un pateiksim kaut ko foršu?

es nupat izlasīju, ka vecākiem pret bērniem bieži ir tāda nepilnīga empātija. daži saprot, kad bērns ir dusmīgs, bet nesaprot, kad ir bēdīgs (un bēdīgajam saka, esi brašs, saņemies taču, bet šis teksts liek tikai justies vēl sliktāk) utt.
bet viņi var mēģināt laboties, apzināti.

varbūt E. nav skumjas redzējusi; turklāt, tā kā tu tās gaidīji uzbrūkam no katra stūra, tad tu tās ne tikai nelaidi klāt, bet to esamību nepieminēji.

par to empātiju es jau biju lasījusi. ja mēs ar mm kopā skatāmies multenes, es dažreiz atceros un viņai stāstu - re tas mošķis ir priecīgs, bet tas ir bēdīgs, jo viņam notika tas un tas. uz bildēm mēģinu stāstīt, kā kurš jūtas. bet pēc šodienas es to darīšu cītīgāk.