man kā vienmēr iet baigi traki

5dienas vakars: aperitīvs un vēlāk salsas vakars, pareizāk sakot vakariņas un dejas, jauki, jauki. Tiešām jauki, trakulīgas dejas. draudzīgas sarunas, flirts un dejas. Marko varētu būt draugs, Bens brūtgāns. vispār nezinu.

Sestdiena: virzienā valled`osta. ciematiņš antegnode, migla, migla
vakarā: sauna, pirts, džakuzi, tēja. pasakainā vidē, šādi 3x
tālāk caur sniegu: pica un vīns
svētdiena: saule, zila debess, patiesa laime
galvā rodas domas; kāpēc visus depresijas māktos nesūta uz alpiem - nu nevar - fiziski NEVAR te būt noskumis - šie kalni, šis ainavas, šķūnīši zem metra sniega, šī sajūta - kā putnam pāri nogāzēm bez gravitācijas

un vēl: kāpēc ieviest bērnus ? lai viņus aizvestsu uz alpiem un iemācītu slēpot, nez kāpēc rezultāts dod baisu gandarījumu
kad garām netveramā ātrumā pašaujas balts punktiņš, un trases beigās sagaida ļoti laimīgs mazulis un saka: foršs ātrumiņš
vispār Elīza slēpo ļoti labi, pierakstiet to kā punkti manos labo darbu sarakstos

atgriešānās gan trafikdžamā, un šodien kravašānās un maili un darbi

bet braucu uz Franciju, kur 3 dienas konference - dzeršu un gulēšu un staigāšu apkāart !