īsumā par zinātnieku mīlas dzīvi:
viena mana kolēģē, sieviete labākos gados un smukumā, pusdienlaikā drāž uz mežu drāzties ar savu itāļu budulaju (precētu)
otra mana kolēģe igaunijas krieviete, ko nedrāž neviens, slepenībā joprojām sapņo un dveš par beļģu budulaju (viņš arī viņas boss), ar ko bijis romantisks kontakts, bet pēc viņa sievas atgriešanās gaisis (bet kārtis joprojām ziņo, ka visskas iespējams)
slovāku kolēģei braziļians ticis nagos - vo eta klas, vot eta ja paņimaju
a man itāļu vīrietis Kuveitā, ko gaidu, dīdoties uz ķeblīša, ko lai dara: vecajam spānim ir jauna rumāņu sekretāre, bet itāļu iecerei poļu brūte
holandieši neder nekam, pārāk trausli
vislabākie ir franči, kaut gan jāsaka, priekš manis par dzejisku nutur žemī, jamū, plivina skropstas