joprōjām šokā jeb vājnervīgiem nelasīt jeb 24 h ciršļa dzīvē


viss sākās ar manu nepārvaramo vēlmi apgūt statistikas progammu, kas tā arī saucās STATISTICA

oficiālie kursi maksāja ap 1000 dienā, kas likās mazliet par dārgu

atklāju, ka ir privātstundu websaits
tur atradu Ducio, kas bija gatavs mācīt, bet tikai pa skaipu
Antonellu, kas bija gatava mācīt, bet viņai pašai mājās šī progrmma nebija
Bija doma ierasties ar savu laptopu, bet mani dārgie kolēgas bija installation CD izkaisījuši utt

Visu ķibeļu sarūgtināta, ieliku pati sludekli: vēlos mācīties software STATISTICA

un drīz vien atsaucās Doktors Roberto Bracco, kas teicās esam statistikas doktors un 3 gadus strādājis ar šo programmu
bija daži aizdomīgi momenti:
- mazā maksa 15 euro/stundā, kamēr citi prasa 30-40-50 euro/stundā
- lielā brīvība laikos: vesj vash, kad gribu un cik ilgi gribu, atkarībā no mana tiredness
-tādi jocīgi maili, tāda vienkārša valoda, bet ej nu sazini tos statistiķus
- telefona sarunā viņš vairāk murmināja un stostījās nekā runāja
- uzreiz stāstīja, ka pie manis atbraukt nevar jo neesot mašīnas


bet nu - sarunājām sestdien 16:00 abbiategrasso via galileo 47
iebraucu, zvanu, esmu pie dzelzceļa, kur tālāk, viņš paskaidroja, tāds pārdabiski līksms

piebraucu: nomales nomale un nekurienes nekuriene, tāda daudzdzīvokļu māja un tur jau viņš sāv un metas pie manas mašīnas
nu neizskatījās pēc statistikas doktora, drīzak pēc sutenera piepalīga
liels vēders, liela masa, bet seja tāda glūnīga un inteliģences neizkropļota
vispār nepatīkams iespaids, nepatīkams, stipri nepatīkams
bet es - kāpēc es negāzēju un nebraucu prom ? tak STATISTIKU gribēu mācīties !

uzgājām augšā, aiz durvīm pavērās drūma aina: priekšnams tumšs un liels, durvis uz visām pusēm, bet nekādu dzīvības pazīmju, nu kā normālā mājā, nekā

es vēl izmisīgi cerēju, ka durvīs parādīsies mājsaimniece un izskries kāds bērnelis, nu - varbūt cilvēki pārvācas,

bet tad koridorā parādījās vēl viens tipiņš - nu tāds mazs melns un lokans - tipiskais filmu varonis Džo Izsitējs - 150 cm auguma, bet tie tad arī muskuļi

vāja nojausma par Budas lielisko humora izjūtu: ak, interese par psihopātiem, par mask of sanity un kā tie virza cilvēces evolūciju ? noorganizētas padziļinātas privātstundas


mēgināju uzsākt sarunu ar Džo izsitēju - bet viņš atgaiņājās un nozuda, māja bija spocīga klusuma pilna


sekoju viņam - statistikas Doktoram - uz istabu, tur aina bija afigeķ - 2 tahtas pārklātas ar pleķainiem pārklājiem, istabas vidu kroplīgs galdelis, kumode, maziņi lodziņi, tipa bordelis albānijas pierobežā

viņs mani laipni aicināja piesēst pie galdiņa, uz kura bija cēli novietots laptops

un tad - ar nemanāmu rokas kustibu kā smejies, ievietoja slēdzenē atslēgu saišķi
tā slēdzene bij tāda: piemontēta virs roktura un visai zolīda - tibi vienīgā jaunā un glītā lieta šai istabā
pat pieņemu,ka atslēgām jau bija jāstāv durvīs, tikai bija piemirsts no liela prieka
un man viņa sejas izteiksme ļoti nepatika, ļoti nepatika, tāda tā kā jautrība, tā kā uzvaras prieks ,,, labāk neatcerēties

scenārijs iezīmējās milisekundē: durvis tiek aizslēgtas, nu tur bija pussolis un pussekunde, viņa roka bija uz roktura, un tad es vsja vaša, lidz tiredness, kā viedi atzīmēts vēstulē
uz dzīvokļa durvīm starp citu, nebija R. Bracco, bij papīra lapa: lūdzu netraucēt

mani sāktu meklēt rīt pret vakaru
neviens nezin, kur es esmu, neviens
policijai vienīgais pavediens būtu mani maili, kuros sarunāts tikties ar R. Braco Galileo 47
tad izrādītos, ka šāda persona un šāds mails neeksistē, šai namā visur dzīvo godīgi pilsoņi, izņemot vienu sen aizslēgtu un neapdzīvotu platību, kur vienā istabā ar pamatīgu slēdzeni uz netīra pakāja atrastu vienu sakaltušu asins traipiņu


tālāk iestājas scenārisj: acu kontaktu. nezaudēt kontroli. neizrādīt bailes. ne piekrist, ne nepiekrist.

un tai pašā milisekundē es iestājos durvīs, spiedu viņa roku un saucu: bet cik es priecājos, ka esam satikušies ! kurā universitātē studējāt ? te mans memorīstiks, ielādējiet programmu, man jāpazvana, mans bērns slims, šodien saslima utt
un koridorā pazvanīju vīrietim un teicu: esmu abbitegrasso, atbrauc man pakaļ pēc pusstundas, ok ?
bet vīrietis ta mēnesi jua oficiāli pamests, šobrīd ar pusizlādētu teleponu pērk malku kamīnam

ak, nav zonas, nedzirdu, saku un izeju ārā
bet jocīgi, ārdurvis tur mētājās vaļā, tām vispār nebija nekādas atslēgas
un tur arī atklāju jocigo papīrlapu ar uzrakstu ""netraucēt" un tur iečukstēju trubā, ka esmu dzīvoklī ar 2 maniakiem un nezinu, kā dzīva izkļūšu, brauc ātri

un tad - bridi pasvārstījos, man rokās bija sažņaugta mašīnas atslēga, es varēju doties prom
bet ieksā bija laptops un soma ar naudu un kredītkartēm un tiesībām
jāsaka, man bija aptumšojies prāts, kartes var noboķēt un laptopu noprkt un tiesības jaunas uztaisīt

bet nu iegāju, aiztaustījos līdz istabai, Roberto tur paklausīgi sēdēja un kopēja manā memorīstikā programmu, aicināja sev blakus

ja, man bija domā paķert somu un skriet
bet - man likās, ka vienīgā drošā izeja ir spēle
katrā spēlē ir daļa nāves, teica Morsioss
šī spēle ir sveču vērta, teica Lords neatceros

man bija sajūta, ja es paķeršu somu un teikšu, ai jāiet - es līdz durvīm netikšu, nu bij man šāda nojausma, ņemiet vērā ka dzīvoklī klīda veiklais Džo un jautās vēl citi neskaidri noslēpumi
nu tak normāli cilvēki megaslēdzenes liek pie ārdurvīm, ne istabās, pie tam šai istabā neizskatījās nefertiti dargumi noslēpti


nu un es apsēdos un uzturēju dzīvu sarunu, stāstīju par slimo bērnu, par raižpilno līgavaini, kas trauc šurp, tagad apskatamies programmu
un ziniet, drīzāk babuīns varētu mācīt statistiku
nē, viņš atvērt prata, kā arī klikšķināt, bezjegā klikšķināt, lasot nosaukumus
pie tam viņš pat lāgā nezināja, vai pieejama arī šīs programmas angļu versija

es tikām sajūsmā elsu, cik noderīgas zinības es gūsu, ka tagad man skaidrs, kā multiple regression taisāms, ka nākamsestden mēs atkal tiksimies,un tad gan - uf, ies vaļā īsta mācīšanās, bet tagad man jau brauc pakaļ, ak cik žēl

tikmēr uzturēju acu kontaktu un minēju šā cilvēka mīklu

doma man bija, ja kādu apstākļu dēļ šīs megaslēdzenes rotātās durvis pievērsies, es būsu ar tabureti logā tai pašā mirklī, vimaz troksni sacelšu

cik lieliska stunda, tad mēs tiekamies ja, tiekamies taču, tikai nesakiet, ka jums kas cits sarunāts ?
samaksāju 10 euro, atmuguriski runājot virzījos uz durvīm
viņš apstulbis man sekoja un pavadīja lidz pat mašīnai
ielēcu un nospiedu gāzi grīdā

atguvui samaņu pēc 10 km, man zvanīja vīrietis, bet es necēlu, jo nu nevarēju, braucu bezsamaņā
tad es pacēlu klausuli un sāku kliegt, viņš arī kliedza
iedomājieties, viņš man bij zvanījis un es necēlu, bija ierunājis tekstu nebalsī

tad man bija tā, ka nevis gribas iedzert, bet Vajag

tiku līdz viņa mājai, vīna pudele

3 h runāju un runāju,

un viņš brēca: I am FURIOUS ! I want to slap you ! kāpēc tu vienmēr iegadies šādās situācijās?

un tad es pēc pārdomu mirkļā teicu: bet es tikai gribēju kļūt par īstu zinātnieku

un viņš teica: nu tas bija stulbākais, ko tu vispār esi pateikusi
un man nācās piekrist

bet tālāk bija omaigadīni
nakts viņa rokās
ja jums liekas, ka vajdzētu atsvaidzināt mīlas dzīvi
- uz mēnesi izšķirieties
- veltiet šo laiku statistikas studijām
- tad ciemojities pie maniaka un dariet šo faktu zināmu vīrietim
- tad tomēr palieciet dzīva, kas varētu būt grūtāk izpildāmais punkts

es ar šo gadījumu nelepojos
es joprojām esmu šokā un
es ļoti ļoti ļoti ļoti to novērtēju

praktiski man dzīve ir uzdāvināta otrreiz
manam paldies nav robežu