Lielā daļā piekrītu.
Kā vecākais bērns sāku gatavot jau samērā agrā bērnībā, mamma, jot uz darbu, uz virtuves galda atstāja zīmīti, kas jāizdara. Ar laiku mājās tā arī viss sadalījās - man riebās ravēšana, stādīšana u.c. āra darbi, tāpēc man tika ēst gatavošana, gludināšana utt.
Man patīk gatavot, tas man padodas un parasti jau ir tā - ja padodas, tad arī patīk + man ir šausmīgi, neizstāstāmi milzīgs gandarījums raugoties uz paēdušiem, omulīgiem radiem un draugiem + noteikti sanāk lētāk.
Vispār ēst gatavošanu uzskatu par pašsaprotamu, mani tas neapgrūtina un dara prieku - tad kāpēc man to nedarīt?
Pieļauju, ka ir cilvēki, kam gatavošana riebj tikpat ļoti kā man ravēšana. So, tāpēc jau es nelamāju tās, kas apraksa lauku darbus par mātītēm, kas meklē cibā vīru - bagātu cūkganu. :)