Kā maģistra darbus regulāri vadoša un reizēm vērtējoša persona domāju, ka šis ir ļoti labs iesākums, jo rada emocionālo piesaisti, ezerus novietojot pasaules kontekstā. No izteiksmes skaistuma viedokļa neliktu divreiz "ne tikai [...] bet", bet tā ir matu skaldīšana.
Kā vērtētājs vienmēr domāju - vai darba rakstītājs vispār ir domājis par savu jautājumu plašākā perspektīvā, vai arī vienkārši uzrakstījis ierastos skaļos vārdus: efektivitāte, optimizācija, perspektīva, svarīgums, nozīmība, interesanti.
Ūdensrozes arī mierīgi varēja palikt:)