prieks: vakar uzliku Džordža Harisona Bangladešas koncertu 1971, Eriks Kleptons, Bobs Dilans - pavisam jauni un my guitar gently weeps,,, nu nav dzīve tik slikta, ja vari atnākt savā burvīgajā mājiņā un izvēlēties no savas dvd kolekcijas :)

bet kopumā - nav viegls periods, nav :)

1. bērnam pusaudža periods, kaut gan pozitīvās puses,, visi atceramies, cik pamesti, nelaimīgi mēs bijām (nu vismaz šad un tad) pusaudža gadi - cik pasaule bija nejēdzīga, vecāki stulbi utt
un tagad paskatiemies uz šo lietu - no otras puses - cik ārkārtīgi egocentriska, saasināta pasaules uztveres, cik nejēdzīga uzvešanās,, nu beigās salīgām mieru, mīlam jau viena otru dikti dikti, gan jau būs labi

2. nu, un tad es tagad seriously esmu single, kaut gan tas protams neticami un šķiršanās procesā,, bet jā, šoreiz nopietni un pavisam ,, un nevajag līdzjūtības, drīzāk kongratulācijas :)

3. darba kaudžu kaudzēm, tas jau nekas jauns, bet šoreiz atkal liekas, ka tik traki nekad nav bijis

jūtos tāda - cilvēcīga, vulnerable, human, mirstīga, nepālas šalīti ap kaklu

kad aukstums nāk ar mani mīties, es uzdrīkstēšos nenobīties
uz priekšu mani sapņu zirgi, uz priekšu mani kaulainie
tu kļūsi vientuļāks gads no gada, no tevis atkāpsies pēc drauga draugs

nu tā, beidzam skumt un atkal sākam rakstīt skaistas vēstules eiropai