jā, un varbūt baisā patiesība ir tāda, ka es viņu "vairs nemīlu"

varbūt pat "nekad neesmu mīlējusi"

kad redzu viņu, atceros, cik laimīga es biju kādreiz, kādi sapņi man bija kādreiz,
un tagad tur ir tikai manas laimes un sapņu gruvešu kaudze,, nu un atgādinājums sāp,,
tā vien gribas brēkt: aizvāciet tak vismaz tās drupas, lai nerēgojas