man gribas uzrakstīt par to vētru čikāgā
kas nebija nekas nozīmīgs - sīka likteņa labvēlība

chicago vētra, reisi atcelti, american nelidos, beigās united tomēr riskē, lideni kratīja, likās mēs visi kā debesu dāvanas nobirsim lejā, iekrampējos Tiziano Terzani grāmatiņā, ja atrod manas mirstīgās atliekas us kukurūzā, vismaz ar labu literatūru un apskaidrotiem sejas pantiem

lidosta - skaļa, pārbāzta, haotiski izmisušu cilvēku bari - visiem connecting flights bija prom, mana Londona arī jau virs okeāna
nakts jāpavada čikāgā ,,, bagāža, biļtes, hotelis

gāju uz Hilton - tur nav vietas

tad es iedomāju - eh, viss šis kopā ar kādu blakus - būtu jautrs piedzīvojums
tagad vienai - arī nav slikti, bet
pie telefondeska atkal cilvēku pūļi

did you find any room ?
no
mēs saskatījāmies, un pazinām viens otru - kā sikspārnis pazīst sikspārni
viņš bija no anglijas un viņa darbs bija ceļot - tāpat kā man

would you like to go downtown and find a room ?
mm ? one room ???
i mean two rooms ?
mēs smējāmies

nē, es palikšu te, man vēl bij jārisina tālāklidošanas jautājums
mans plāns bija iečekoties un apskatīties vai nav kāds kaktiņs, kāds pufīgs dīvāns pie bāra mani apmierinātu visās līnijās

un mēs 2 h klīdām pa lidostu
iesaistot visus satiktos
tipāži, tipāži, lidostas menedžeris degunu kā pogu, kaislīgā meksikāņu līniju apakalpe, ļoti izpalīdzīgais bet nekānezinošais džentelmenis cimdos utt utt
viņs bija absolūti lielisks ceļabiedrs
mēs iestudējām dialogus "kā jūs pavadījāt piektdienas nakti ? - kā kā ? kā vienmēr, staigājot pa chicago o`hara lidostu)
mēs smējāmies, mēs dzērām kafiju, mēs visiem skaidrojām, ka mēs esam kopā, mēs meklējam 2 atsevišķas istabas, nē atseviški hoteļi neder

bet iečekoties nevarēja, pufīga dīvāna nebija, cilvēki gulēja uz grīdas, pat brīvs ķeblīts bija retums


esmu atradis 2 istabas Mariott hoteli
ok
un mēs braucām taxī tas bija kāds milzu pakistānis, izspraudījis savu taxi ar gimenes bildēm - iebiedēta paskata meitenītes pie noskretuša galdiņa nokrauta saldumu bļodām

viņs samaksāja par taxi un samaksāja arī par viesnīcu, es tā kā vārgi protesetēju

maršējām pa tuksnesīgo samta un plīša koridoru

interesanti, satiku vīrieti un devos viņam līdzi uz hoteli, kas tālāk ?
mūsu istabas bij blakām
es nevarēju atslēgt savas durvis
,,, viņs palīdzēja, es kauko murmulēju

viņš atvēra muti
ja tas būs piedāvājums - ko ta es iesākšu ?
bet tas bija piedāvājums -vai viņš nevar redzēt mani brokastīs
jā es teicu good night sleep well

atvēru durvis - tas bija labākais hotelis ko man nācies piedzīvot, aiz loga skats uz naksnīgo čikāgu, vannasistaba piebāzta spa eļļām un sāļiem un pat smaržām (elizabet ardēn) - sīka dāvana nogurušam dharma bums :)

nenoturējos, izveicu indiānisku prieka deju
šitā dzīve - tikko ķeblītis starp pakistānas bēgļiem, tagad - glamūr gulta 12. stāvā
pazvanīju mīļajiem itālijā - viņiem bija rīts
atkritu gultā
pirms iemigšanas nodevos fantāzijām, kāds varetu būt romāns ar svešinieku un

no rīta veldzējos revitalizējošā sāļu vannā ar aļģu masku uz galvaskausa
klauvējiens
did you sleep well ?


un tā mēs gājām brokastīs

nav slikti bnūt miljonāra mīļotai sievietei

brokastis bij - amerika var - ja grib

nora johnes fonā, ērti krēsli,
lasis ar kaperiem uz karstas graudu maizītes
laba kafija un svaiga apelsīnu sula


un sarunas sarunas sarunas
cilvēcisko attiecību šarms
viņs bija absolūti uzmanīgs

mēs stāstījām stāstus no sērijas : a man keiptaunā,, a man šitā izgāja klīvlendā,, bet neatceros,. laikama amsterdamā, bet ja

krēslainajā īsti nevarēja saprast, vai ir rīts vai vakars, diena vai nakts, kuģis vai amerika vai āzija, ārpus laika un telpas
stāstiem ir tikai tā jēga - tikt pastāstītiem - čikāgas brokastīs

un vēl viena kafijas tasīte un vēl viena stunda - mums nebij kur steigties, šādois hoteļos'brokastis nebeidzas, taisni otrādi, jums piedāvā kādu malciņu, un mēs atgriezāmies lidostā tikai pēcpusdienā

un tad bija atvadas

un lidmašīna pāri okeānam