mani iedvesmo.. aptiekas un krii teksti,, nu nezinu, kaukas slimīgs

aptieka : bērnībā,,, es iztēlojos kāpnes,,, melnas drēgnas kāpenes uz nekurieni,,, un ka es kāpju zemāk, zemāk, zemāk,, un pilnīgi skaidrs, ka - sasniegusi kādu punktu šais trepēs - es vairs nebūšu es - nebūšu mazā meitenīte Sandra (kāds vārds!) Zemeņu ielas (kād iela!)mājā ar spainīti un lāpstiņu (kādi atribūti!) - bet būšu kaut kas cits,,, kas es esmu īstenībā,, jo ir pilnīgi skaidrs, ka mazā meitenīte, kas ēd saldējumu, ir tikai joks un maska, ne pārāk izdevusies, bet visi tic, man arī jātic, citādi apbēdināšu visus šos lāga ļautiņus apkārt,,, kas noteikti ir aizliegts,,, bet var tiki pamēģināt,,,un tā es kāpu, kāpu,, jutu, ka tūlīt būs tā robeža, ko nevajag pārkāpt,,, pārāk tuvu, kāpu atpakaļ,,,

krii: jā. tas ir tikai Ceļojums,,, kam Jābūt ne tikai interesantam, bet arī skaistam, aizraujošam, pārsteidzošam,,, un ar Pavisam Niecīgām pūlēm to ies'pējams tādu padarīt :)