Mana pieredze, forumos lasītais un paziņu lokā dzirdētais tieši par to liecina. Jā, ok, pieļauju, ka fizioloģiski ir gandrīz neiespējami ka tas nenotiek nemaz, bet nav tā, ka neko nevar darīt, jautājums cik tam vispār pieskaras, pietiekami daudz stāstu arī tādu, ka cilvēks ir tā dzīvojis ilgstoši, nevis īsu pēcdzemdību periodu, kautrējas par to vispār jautāt, pat ja saprot kādam dakterim ar šito uzbāzties. Ok, es kādu laiku arī tematiskos žurnālus neesmu lasījusi, bet iepriekš tas bija aprakstīts kā norma un pats pāries ar laiku un ja nu tooomēr, nu tad var pie speciālista. Ja sievietes pašsajūtu (arī emocionālo) uzskata par svarīgu, var kā citur pēcdzemdību aprūpē ieviest masāžu, procedūras u.tml. vai vismaz pieminēt lai info ir kaut vai maksātspējīgākajai daļai

Ķeizaru jau īpaši nevar pieprasīt. Ok ir slimnīcas, kur it kā vieglāk dabūt, bet nez vai tik viegli pateikt kas ir vieglāk un labāk