Kalifornijā lidostā pārbauda visus, vai nav inficēti, bet nevienu neatklāja. Tikai pārbaudītājs beigās saķēra šo kaiti. Ironiski, bet acīmredzot pārbaudes ir ļoti neprecīzas un var pieņemt, ka patiesais inficēto skaits ir vismaz 10 reizes lielāks par zināmo.

Šobrīd man šķiet karantīnas ir novēlotas. Vīruss ir visās valstīs – ja Latvijā ir 6 zināmi, tad ir 60 nezināmi, kuri pēc nedēļas būs aplipinājuši 600 utt. Šobrīd var pieņemt, ka agrāk vai vēlāk mēs visi to saķersim. Varbūt Itālijas aizslēgšana aizkavēs izplatību uz nedēļu, bet maksa par to ir ļoti liela. Varbūt efektīvā būtu šobrīd ieguldīt tieši lielākus resursus medicīnas resursiem – būt gataviem lielākam vilnim, bet arī nodrošināt lielāku viņu aprūpi. Tas atrisinās problēmu ar ekonomikas palēnināšanos. Laiks jau bija 2 mēneši sagatavot gultas vietas, intubācijas iekārtas, skābekļa balonus utt. Kā arī pieņemt un apmācīt palīgus, kas ar tiem varētu darboties. Kaut kādā ziņā tas pat būtu ekonomikas stimuls.

Problēma ir tieši komunikācija un darba organizācija, lai to visu paveiktu. Bija ziņas, ka Austrālijā ārstiem pietrūkst sejas maskas. Veselības ministrs to gan noliedza. Es varu iedomāties, ka patiesībā krājumi ir, bet ārstiem to neviens nepasaka, un kamēr ārsti nezina, pie kuriem pareizajiem cilvēkiem griezties, viņiem maskas krājumos nav un jāiet pirkt saimniecības preču veikalos. Tāpēc mani neizbrīnītu, ka noliktavās pie ražotājiem ir pietiekami daudz elpināšanas iekārtu, tikai loģistikas pasākumi ir pārāk vāji, lai reāli tos novadītu līdz pacientiem.