par dzivi sobrid

1) Aizvien mazak svarigi klust jautajumi : kas muguraa, kas kaajaas, kaa ar ipasumiem un attieciibaam, vispaar visi jautajumi klust mazaak svarigi

varbut sublimacija, varbut hormoni, varbut gadi ?

man ir kaukadas drebes, es kaukur dzivoju, ar kaukadiem cilvekiem tiekos, bet tas viss tiesam nav svarigi,
un gribas mazak un mazak tereet laiku visaam sim nesvarigajaam lietaam
nee protams, atpusties vajag, kompaniju vajag, tas viss ir, tas nav svarigi
svarigs cilveks ir apkopeja, kas iztira maaju

2) aizvien svarigaki ir jautajumi : ko es gribu izdarit, ko es veel varu paspet izdarit, ko es publicesu

manas smadzenes loti generee idejas, es sovikendu skatijos filmas un manas smadzenes paraleli genereja idejas par rakstiniem (ko un kaa rakstiit un kaa analizeet datus)

un man nav svarigi, ka tas citiem nav svarigi - tas atbalsts , ko man vajag, man ir, man ir viss, kas man vajadzigs

man ir saraksts ar paari 10 rakstiem, ko es gribu publiceet tuvakajos gados

3) mana dzive ir tada kaa nirvana, pa dienu chabinos ideju pasaulee, vakaros kaukur eju, kaukaa izklaidejos, iedzeru un padejoju uz kadas terases, vai arii atkriitu ar kadu filmu un no riita atkal svetlaimigi iegrimstu ciparos un vaardos
enas puse ir administresana, nu tur budzeti un ligumi, bet kaukaa esmu iemanijusies tikt galaa ar minimaalaam puuleem

vispaar jutos loti centreeta un loti es