Tu runā par kristiešu ideju, ka Dievs visus mīl un par visiem rūpējas. Bet dzīvē redzi daudzus nevainīgi cietušos un pat bērnus, kas nesaņem šo mīlestību. Tad sākas izvēle – izdomāt ticēt vēl kaut kam citam, piemēram, Sātanam kā ļaunuma avotam un iebrist ļoti dziļās teoloģiskās diskusijās, vai arī saprast, ka šo ticību tomēr nevar piemērot pilnīgi visās dzīves situācijās.

Pat zinātnieku objektīvais reālisms piedzīvoja lielu satricinājumu pēc kvantu pasaules atklāšanas. Daudzi to mēģināja to ignorēt vai izvairīties no kvantu pasaules nenoteiktības. Jo tā principā nozīmē, ka naturālie skaitļi ir fikcija un dabā nepastāv, un tas ir pretrunā visam, kam līdz šim zinātnieki ir ticējuši.

Ticība ir laba lieta, bet ir svarīgi ļauties tās izaicinājumiem ik pa laikam. Ja kāds saka: man ir nesatricināma ticība saviem ideāliem, tad tā var būt ne tikai pazīme, ka cilvēks ir apņēmīgs sava ceļa gājējs, bet dažreiz arī pazīme tam, ka viņš ir vienkārši stūrgalvīgs idiots.