Man! Laiku pa laikam saņemos un izmetu visu, kas nepatīk, nolietots, sabojāts. Pilnīgi nespēju izmest ļoti dārgas lietas un tādas meitas lietas, ar ko saistītas lielas skaistas atmiņas. Bērnu mantas patapinu (ja man ļoti vajadzēs, nenoplēsto man atdos atpakaļ).
Šobrīd dzīvoju Briselē ar trim čemodāniem, un man ir daudz vietas skapjos... Bet jau piektdien būšu atpakaļ Rīgā, kur ir viss (toties neko nevajag pirkt un visu var atrast). Pat pārvākšanās no vienas valsts uz otru nav īpaši līdzējusi. Vēl drusciņ mierinu sevi ar to, ka manai meitai, ja viņa gribēs, būs daudz lielisku vecmodīgu drpēbju kādreiz!
Mantu vākšana un izmest nespēšana varot būt saistīta ar lielu trūkumu kādā dzīves posmā (tāpat kā liekais svars mēdz būt nabadzības slimība) - man tas tā varētu būt - , un ļoti grūti pārvarēt.