es principā piekrītu, ka visiem ir tiesības izvēlēties un vainīgam nevienam ne par ko nav jājūtas, jo jebkurā gadījumā, kurā iesaistītas vismaz divas puses, tās, iesaistoties spēlē, noteikumus akceptē. taču, lai arī šajā konkrētajā gadījumā maxim inese teorētiski bija jāatsēdina jau pašā sākumā, sak, netērē laiku meitenīt, nekā te nebūs, es viņu kaut kā instinktīvi varu arī saprast.

tb, man kā cilvēkam, kuram pret manipulēšanu ir gandrīz iedzimts riebums, ir pazīstama arī tā sajūta, kad tu kādu laiku spēlē līdzi ar domu "ok, ja jau tu tā vēlies. paskatīsimies, kurš te beigās būs gudrāks". ļauni, es zinu, tāpēc arī saku, ka godīgāk būtu bijis nekādās manipulācijās nemaz neielaisties, bet reizēm tur ir kaut kāds instinktīvs "pārmācīšanas" prieciņš, tipa, ja tu domā, ka es esmu tik stulbs, nu tad es tev arī parādīšu.