Lai vai kurš gadsimts, bet neviena klostera regula neparedz rūpes par saviem bioloģiskajiem bērniem; ja sievietei, kura vēlas dot mūķenes solījumu, ir bērni, viņai jāpagaida, kad tie kļūs pilngadīgi un spējīgi par sevi rūpēties.
Ja tev ir zīdainis uz rokas, tu dzīvo laicīgo dzīvi, lai kur tu atrastos un mūka vai mūķenes pienākumus pildīt nav iespējams.
Protams, klostteris, ja regula atļauj, var dot patvērumu sociāli neaizsargātai sievietei ar mazu bērnu, taču viņai pašai noteikti būtu psiholoģiski vieglāk, ja tas būtu kāds cits klosteris.