Pamēģini paskaidrot ar vārdiem nevis mājieniem, kas tur būtu īpatnējs, ka norāda uz tendenci. Absolūtā izteiksmē skaitļi ir lielāki, bet tie ir jāinterpretē kontekstā.
Piekasīgiem nūģiem paskaidroju, ka sevis pārpublicēto salīdzinājumu uzskatu par pamatā bezjēdzīgu salīdzinājumu, taču ar izcili nekaunīgu virsrakstu (un tāpēc arī tas tika publicēts).
Par kontekstu piekrītu, bet iedzīvotāju blīvums nav vienīgais, kas sniedz kontekstu. Mani vairāk interesē atšķirīgās pieejas, kādas dažādi štati pielietoja Covid ierobežošanā, piemēram, ļoti agrīna un strikta veco ļaužu pansionātu izolācija FL vs slimnieku izmitināšana pansionātos NY, kā arī agrīnā rīcība attiecībā uz pulcēšanās ierobežojumiem.
Tas var būt jēdzīgs salīdzinājums; politiskajai piederībai ir ietekme uz uzvedību un attieksmi. Šis ir tikai viens atskaites punkts, un minētais avots neizdara no tā secinājumus. Tas, ka nepatīk iespējamie nelabvēlīgie secinājumi, ir cits jautājums
Viņš nav autists, bet bereinvašots, de(i)moralizēts drons. Tādi kā viņš pirms pusgadsimta stučīja kaimiņus un mauca nagus disidentiem stūra mājā. Viņu klausīties vai pārliecināt par kaut ko ir bezjēdzīgi. Es esmu saticis tādus kā viņš, kas tika apstrādāti agrīnajā sovoka režīmā un tie cilvēki vēl ar vien ir pārliecināti, ka Staļins bija izcils un labestīgs valstvīrs un ka GULAGi ir kaut kāda Rietumvalstu konspirācija, brīnišķīgās padomju valsts nomelnošanai.
Jā, tas ir interesanti, kā progresīvā politiskā piederība noteica uzvedību, kas bija par iemeslu ievērojami augstākai mirstībai. :)
Attiecībā uz iedzīvotājiem, salīdzinājums ir aiz matiem pievilkts un bezjēdzīgs. Ir gana daudz apsvērumu, lai pēc vēlēšanu rezultātiem vien neizdarītu secinājumus par iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, nedz par iedzīvotāju uzvedību kopumā.
Toties politiķu lēmumi un to realizācijas metodes gan ir ļoti ietekmētas no politiskajiem uzskatiem, kādus pauž to pārstāvētās partijas, un tāpēc ir izpētes vērtas.