 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) snark | |
|
|
|
|
|
|
|
Izskatās, ka notikumu gaita ievirzās agresoram ierasti labvēlīgajā gultnē. Tagad spriež nevis par to, kā agresoru sodīt un kāda kompensācija pienāktos upurim, bet gan kā pierunāt agresoru nesteigties tik ļoti, varbūt mazliet atpūsties, un, kas zina, varbūt kaut ko no salaupītā atdot atpakaļ. Prognozējamais iznākums ir apmēram tāds, ka vēl kādu brīdi Krievija turpinās nostiprināties un paplašināt sagrābto (iespējams, iebrūkot Ukrainas austrumos) tad pēc kāda laiciņa sāksies sarunas, kuru gaitā aktivitātes pakāpeniski norims, līdz beigās puses vienosies, uz kādiem tad nosacījumiem Krievija varētu atkāpties, pēc kam rietumnieki ar starojošu smaidu sejā dosies mājās, Ukraina izpildīs nosacījumus, bet Krievija paliks, tur, kur ir. Laupītājs ir brīvībā? Salaupīto tā arī neatdeva? Toties re, nazi vairs nevicina! Nu, ko gan jums vēl vajag? Taču, ja Rietumos šobrīd un pēdējos divdesmit gadus pie varas nebūtu izcili lupatas, Ukrainas krīzi ātri varētu atrisināt, paņemot Krievijas PEPu sarakstu, papildinot to ar Krievijas lielo valsts uzņēmumu vadību un varas partijas funkcionāriem, un visiem, izņemot diplomātus, liedzot tālāku uzturēšanos vai iebraukšanu (sanāks Magņitska saraksts++), kā arī, bet laikam jau vispirms, iesaldējot šo PEPu un Krievijas valsts uzņēmumu aktīvus ārzemēs. Iesākumā dodot, teiksim, trīs mēnešus, lai krievu armija atkāptos vai nu uz savām kara bāzēm, vai uz Krievijas teritoriju. Ja tas nenotiek noteiktajā termiņā – konfiskācija un permanents iebraukšanas liegums. Un, ja nu sākas kaut kāda knibināšanās ap gāzes vada krānu vai citi jociņi, paliek vēl tiešas ekonomiskas sankcijas. Wishful thinking, taču interesanti, ka Krievijas parlamenta augšpalātas vienotais balsojums par „atļauju” Putinam izmantot armiju Ukrainā nav bijis tik vienots, kā varētu šķist pēc pirmā acu uzmetiena: http://irek-murtazin.livejournal.com/1147735.html, un šāda fenomena vienkāršākais skaidrojums ir, ka balsojumā nepiedalījās (un pat nereģistrējās) tie senatori, kas ir nopietni noraizējušies par to, ka zaudēs savus aktīvus ārzemēs vai vismaz nevarēs tiem piekļūt. Jā, optimisti saka, ka tas varētu būt šķelšanās sākums Krievijas elitē. Nu, optimisti paliek optimisti, un kas gan turienes parlaments par eliti.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nu, man ir radies iespaids, ka msjē Pūķinam īpaši nekrata kaut kādi ekonomiski apsvērumi, piemēram, sankcijas. Jo arī tagad šitā nelielā izprieca viņam atstājusi diezgan graujošu iespaidu uz ekonomiku.
Un arī vidusmēra Pūķina fanu kluba biedru tas īpaši neuztrauc. Pūķina fanu klubs lielā mēra sastāv no tādiem diezgan lumpeņainiem jauniešiem treniņbiksēs, kam prasības pret dzīvi aprobežojas ar šņabi, televizoru un Tumsas Spēku nolamāšanu. Necik augsts labklājības līmenis viņiem nav, par kaut kādiem ārzemju braucieniem viņiem tāpat nav jāuztraucas, tātad viņiem arī īsti nav, ko zaudēt (un nav īpaši daudz piemēru, ar ko savu dzīvi salīdzināt). Pašiem sūdīgi, bet vismaz Ģeržava var izrakstīt pizģuļei visādiem fašistiem!
Vēl vairāk, ja tur panesas sankcijas, tas tikai apliecina to, ka viņi ir uz pareizā ceļa -- Tumsas Spēki pret viņiem saceļas, tātad viņi dara lietas pareizi! Palasi kaut vai nenogurstošā svilpaunieka Kaspara Dimitera pārspriedumus, kā visi Gejropas sodomīti metušies virsū šķīstajai Krievijai pēc tam, kad tā pateikusi -- jūs mūsu bērniem savu Sodomu nebāzīsit sejā.
Tas, protams, nenozīmē, ka pret Krieviju nevajadzētu sankcijas. Vajadzētu, vienkārši tāpēc, ka vajag. Bet nevajadzētu sadomāties, ka no tām būs milzu efekts.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iespējams, es, protams, nepretendēju uz izcilu Krievijas iekšpolītikas pārzināšanu. Vispār vienīgās personas, kas uz to var pretendēt, Vladimirs Pūķins un dažas imperatoram pietuvinātās personas, lai gan man ir aizdomas, ka arī viņiem bieži vien ir tāds pamatīgs fog of war.
Tomēr, cik nojaušu, Krievijā ir absolūtā monarhija. Visžēlīgais cars var izsniegt pa otkatiņam, pa Gazpromiņam saviem vasaļiem, bet viņi ir pilnībā atkarīgi no viņa žēlastības. Ja caram ir kaut mazākās aizdomas, ka viņa vasaļi ne tā uz viņu ir paskatījušies, viņi uzreiz var iesēsties vai, ja paspēj, aizmukt no valsts. Dažbrīd pat cars kādu nelielu tīrīšanu ir gatavs uzrīkot tāpat vien, tonusa uzturēšanai. Tā ar tiem krievu cariem gadās.
Lūk, un man tā īsti nav pārliecības, ka šādā scenārijā ietilpst iespēja ietekmēt vai vismaz sabotēt Pūķina lēmumus. Bet pilnībā, protams, iespējams, ka es maldos.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
Previous