make it to the sunrise
izolētība padara vāju, šito es pat no sevis negaidiju vairs

es esmu tā pieķēries pie sievietes, kuru pat neesmu dzīvē saticis, vainošu nonstop divu mēnešu kontaktu, vai triju, bet nu tagad jau par vēlu

es veicu detachment, kamēr vēl varu, jo tam visam ir termiņš - vasaras beigas, es pat nezinu vai tas sāksies pareizi.

bet nu es varu pateikt, ka es esmu dirsā, šitādu vājumu sen nebiju jutis, tiek pārņemts viss mans ķermenis, es pat naktī sapņoju, ka viņa tika visiem, izņemot man un tas man lika sajusties tik vāji,slikti,bezpalīdzīgi un pretīgi

es gribu būt ar viņu, bet es nevaru sev ļaut šitā sabojāties

vajag disciplīnu, norauties no ķēdes ir vieglāk nekā savākties


tas viss ir nepareidzi līdz absurdam