| 2:19a |
make it to the sunrise
izolētība padara vāju, šito es pat no sevis negaidiju vairs
es esmu tā pieķēries pie sievietes, kuru pat neesmu dzīvē saticis, vainošu nonstop divu mēnešu kontaktu, vai triju, bet nu tagad jau par vēlu
es veicu detachment, kamēr vēl varu, jo tam visam ir termiņš - vasaras beigas, es pat nezinu vai tas sāksies pareizi.
bet nu es varu pateikt, ka es esmu dirsā, šitādu vājumu sen nebiju jutis, tiek pārņemts viss mans ķermenis, es pat naktī sapņoju, ka viņa tika visiem, izņemot man un tas man lika sajusties tik vāji,slikti,bezpalīdzīgi un pretīgi
es gribu būt ar viņu, bet es nevaru sev ļaut šitā sabojāties
vajag disciplīnu, norauties no ķēdes ir vieglāk nekā savākties
tas viss ir nepareidzi līdz absurdam |
| 2:23a |
gribu rakstīt, gribu atvērties
no pārāk daudz kā ir bail, bet kapēc
izdzēst pagātni un ietvert sevi jaunā cilvēkā
es gribu izdzēst tās emocijas
kā tas spēj mani satvert kā anakonda žurku, es palieku, smoku un lēnām padodos |