[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
smith's LiveJournal:
| Saturday, August 10th, 2019 | |
| 4:51 pm | vox esmu oficiāli ārsts cin cin! tagad tikai aši knaši jāizvēlas vai gribu operēt cilvēkus vai arī operēt viņu domas. no pressure, just your future |
| Sunday, July 1st, 2018 | |
| 12:57 pm | subconscious tendencies rewinding piecus komats trīs gadu atpakaļ: man ir tendence uz svarīgiem notikumiem dzīvē ierasties paģirainam. te nu es esmu, rīgas stradiņa universitātes plašajās telpās, trīcošām rokām, nedaudz nosvīdis un trauksmains. ar acīm medīju pēdējo rindiņu, kur parakstīties, atrodu, parakstu, pasmaidu, savācu savu kopiju un aizeju. parakstījis studiju programmas ''psiholoģija'' līgumu, centos pārliecināt sevi, ka izejot ārā no šejienes pēc četriem gadiem būšu kaut nedaudz līdzīgs hanibālam un mazāk plikpaurainam vīrietim, kas klausoties citu cilvēku problēmas, mēra griestu attālumu līdz grīdai un cenšas atcerēties kā jāsien jūrnieka mezgls virvei, kuru viņš ir iegādājies depo. nogāju vēlreiz garām ziņojumu dēlim, kur ir attēloti kandidāti, kas ir un nav tikuši ārstos budžetā. vēlreiz atrodu savu vārdu un uzvārdu, nedaudz cerot, ka varbūt pēdējo stundu laikā ir noticis kāds kosmisks aborts un visa pasaule ir sadevusies rokās, lai es ierotētu pēkšņi budžetā. atrodu sevi, nekas nav mainījies. atviegloti nopūtos, kā jaunietis, kurš veiksmīgi izvairījies no iesaukšanas dienestā atvēru augstskolas durvis, palaidu garām pāris jaunkundzes, veiksmīgi dabūju novērtēt viņu augumus, kamēr izrādīju pieklājību. apsēdos uz soliņa, izvilku ārā cigaretes, piešķilu vienu, ievilku dūmu un no visiem spēkiem centos neizvemties. paskatos telefonā, plkst. 10:30, pēc pusstundas jābūt restorānā. atminos, uzvilku formu, iegāju zālē un centos izvairīties no darba, tajā pašā laikā simulējot maksimālu atdevi. pēc pāris stundām, mazliet izskraidījies, iezīmējot sviedru orbītas ap padusēm, atstutējos pret bāra malu, pārlaidis acu skatienu pāri sūdīgam lietuviešu dizainam, sapratu, ka ir laiks mazliet pasūtīt visu pasauli un nolaisties 20,000 ljē aiz bāra letes. bruņojies ar ledus kafiju un tukšu skatienu, sēdēju pie mini ledusskapja zem letes. skatiens paveras uz bāra plašumiem un manas kolēģes slaidajām kājām, kas nervozi manevrē uz gumijas pārklājiem. kamēr viņa socializē ar klientiem pie bāra letes, es bezkaunīgi skatījos uz viņas augumu un centos iztēloties kāda viņa izskatītos kaila no visiem rakursiem. manu erotizēšanu pārtrauca telefona vibrācija, kur uz ekrāna bija nezināms telefona nummurs. atveru īsziņu, lasu un lēnām jau iztēlojos, kā piešķiļu liesmu paklājam, kas ir piesūcies ar benzīnu un skatoties, kā liesmas pieņemās spēkā, es aizveru psihoterapijas kabineta durvis uz kurām ir rakstīts mans vārds un uzvārds, jo ''apsveicu, jūs ******* *******, esat ticis budžetā ārstniecības fakultātē''. laimīgs, uzbudināts un paģirains. interesanta kombinācija kādā atrasties uz bāra grīdas. priecīgās domas slāpēja maza balss no tālienes, tā bija mana pašapziņa, kas nervozi smēķējot centās man ieskaidrot situācijas nopietnību. beidzoties maiņai, drēbes tiek parvilktas, restorāns sakopts, no cilvēkiem ne miņas, paliek tikai manas labās ziņas, emocionāli nelīdzsvarots apkalpojošais personāls un brīvdiena aiz horizonta, ideāla kombinācija, lai iedzertu. malkojot beļģu alu, smejoties un atslābstot, notiek liela venozo asiņu pieplūde dzimumorgāniem. restorāns kārtējo reizi kļūst par vienu no rīgas bordeļiem, kur visi cenšas sasildīt savus dzimumorgānus. noskatoties kā kolēģi atslēdz smadzeņu augšstāvus un pieslēdzas vairāk viens otra apakšstāviem, sapratu, ka šī tomēr ir pārāk svinīga diena, lai to pazaudētu ar šiem dzīvniekiem. beidzot atrodoties nedaudz ar savām domām, sapratu, ka šis viss ir pa īstam un tas no kā esmu bēdzis visu savu dzīvi kļūs par manu nākotni. bez liekas domāšanas devos pilsētā, lai darītu tādas pašas muļķības, bet ar radniecīgākiem dzīvniekiem un lielāku alkohola koncentrāciju asinīs. fast forward piecus komats trīs gadus uz priekšu: iekāpu sestajā gadā, kas ir pēdējais, kur tevi drāžot izmanto lubrikantu. pēctam sekos rezidentūras maigie, sirsnīgie, nelubricētie grūdieni vairāku gadu garumā. cin cin. Current Music: four tet |
| Tuesday, January 9th, 2018 | |
| 10:07 pm | Похороните меня за плинтусом galvā ir pilnīga putra, tik daudz lietu galvā, ka dzīvei nevaru dot virzienu, sajūta, ka brienu caur puteni vai peldu pa okeānu miglā cerot, ka krasts drīz redzams70 katrs nākamais solījums sakārtot rītdienu beidzas ar prokrastinēšanu un that 70's show. bet es domāju, ka pēc ķirurģijas eksāmena gan būs vairāk laiks, jo pēc 12h mācību darba dienām ir smagi kaut ko gribēt, vēlēties bet nenosodu sevi par to, vienkārši - vēlāk. Current Mood:  blahCurrent Music: little simz - wings |
| Wednesday, January 3rd, 2018 | |
| 11:58 pm | new year new me bullshit es biju tik priecīgs, ka beidzot sāku rakstīt un iepriekšejā ierakstā izspiedu ārā kaut kādu smagi supresētu traumu no savas zemapziņas pagrīdes, pie tam angliski, laikam tā ir vienīgā valoda, kurā es jūtos kā brīvs cilvēks, jo krievu un latviešu personība man sevī kaut kā nospiež, bet nu strādāju pie šīs multilingvālās burvības. īsumā - huļi es te tusēju pa dziļvagām? vainu es kādreiz pastāstīšu sīkāk kāpēc vai arī jūs to paši sapratīsiet ar katru nākamo postu liekot kopā informāciju. bet +/- ir tā - baigi daudz strādāju līdz vienu brīdi nervi sagāja čupā un sāka dot man signālus no zemapziņas, ka manām traumām ir zajebala būt bez uzmanības un davai tagad Tev būs panikas lēkmes un depresija un trauksme un viss komplekts. sāku iet pie šrinka un tagad, kad pandoras lāde ir vaļā man ir jāietusē ar savām emocijām, jāiemācās tās apskaut, pieņemt, iemīlēt un nolaist uz atvadām un, kad viņas ir tik intensīvas, ka tu jūti, kā Tev vibrē ķermenis un žņaudz kaklu - sāc saprast, ka jāatgriežās pie tā, kā Tu esi agrāk mācējis izpaust savas emocijas.. so es esmu šeit. esmu priecīgs uzsākt šo ceļu un priecīgs, ka es esmu atpakaļ un turpinu rakstīt. Current Music: basta - sansara |
| Saturday, December 30th, 2017 | |
| 3:30 pm | a cheaters guide Grandma, we didn’t have a proper chance to say goodbye to each other. The evening before you had a stroke we didn’t even speak normally, I think i didn’t even say goodnight like we used to do almost every night since i can remember myself. I remember it all a bit vaguely, but i think we weren’t talking. It was about ten or eleven o’ clock when you went to sleep. I rolled up a joint and got a bit high, scrolled the internet and then went to sleep. There was not even a hint of death. At five o’ clock in the morning i heard a weird crackling sound, i thought it was because you had a cold. But there was a feeling that didn’t let me go. I said to myself – what kind of a fucking doctor you are going to be, if you wont even check on her you lazy asshole. Since my sleep is very thin i woke up and so i checked, i was a bit dull from the weed and sleepy, but it seemed very weird. After a proper check up and calling up my mother for a consult and because i was confused, I saw that she had signs of stroke. I wasn’t scared, I just acted. I called the paramedics, they came after about 10-20 minutes. After the physicians assistant, me and the paramedic chauffeur carried my grandmother down the fifth story I got the painful realization that this is really happening. The saddest part is that I was somekind of relieved because she has brought a lot of pain to our house, inflicted it on our mother, my brother. Mentally damaging and scarring them forever. Leading them to self destructive behaviour and an unhappy life. But after the paramedics left and it was almost six or seven o’ clock in the morning, almost christmas and the sun was slowly rising. And then it hit me, it was a mental earthquake, I felt i lost my balance. Felt that everything around was fading into a oblivion of feelings. I was so numb, that i was trying to feel what would a normal person feel If his beloved grandmother would be took away to a hospital because of a stroke. I try to imitate those feelings. I felt like a phoney. I called my girlfriend Anna, she came to support me. I was standing outside, smoking cigarettes and thinking how should I act now, how should a man in my position feel? Oh, i remember, Anna wasn’t my girlfriend then, she was my ex girlfriend because we had split up a month ago on the 18th November. But she still came. I was acting like a man, telling that it’s fine and bottling up my feeling like I can do very well. Been a professional at this since the early days. I called my brother, his reaction was just like I expected – yeah, okay, got it. I thought to myself – what the fuck is wrong with you, why won’t you atleast fake it, or try to feel something and be nice. A person just died, this person is our family, we lived with here almost for twenty three years. What is wrong with you? But I should have asked those questions to myself. Later on, passing a few days, the family was making arrangements at the Eastern Hospital. I lived my life the usual. Then one day I came to see my grandmother. It just happened. I saw her, like a vegetable in the bed. She didnt recognise me at all. And it just happened. I bursted into tears. The gates were open, I couldn’t stop. I tried, but it just made it worse. This immense sadness, huge pain and the feeling of loss and hopelessness just came over me. Like a dark shadow, swallowing me and bending to its will. But now a lot of time has passed. It’s been almost two or three years since she died. I think we visited you once at the graveyard. I still feel angry at you because all those emotions are trying to leave my body, trying to find a way out, but i’m to good at bottling up that they just linger in the space between my subconsciousness and consciousness. I hate you and i love you and I forgive you, bitch. Current Mood:  numbCurrent Music: placebo - sleeping with ghosts |
| Friday, June 23rd, 2017 | |
| 5:27 pm | individuālā psihoterapija esmu palicis slinks un apātisks pret dzīvi man ir entuziasms tikai, kad es iedzeru, tā es slīdu pāri pa diagonāli |
| Sunday, August 30th, 2015 | |
| 3:31 pm | laikam zeme eksistēja pilnīgā simbiozē ar jebkuru dzīvo organismu, līdz pienāca laiks cilvēku sugai. receptei, lai sapistu pasaules eksistenci ir nepieciešams tikai savienot dzīvu organismu ar apziņu. vuala tālāk viss iet pats no sevis lēnām mēs mirstam un dokumentējam to ar aifouniem, kas ir aizvietojuši mums patiesu komunikāciju ar savām krāsiņām un pārējiem sūdiem Current Music: ben howard - small things |
| Tuesday, April 14th, 2015 | |
| 9:58 am | 9:58 ir par agru, lai pastāstītu visu, jo nejūtu, ka viss būtu gatavs pasniegšanai. bet īsumā gaidu, kad tā katastrofa, ko sauc par manu personību man atkal liksies skaista un individuāla, jo šobrid ir sajūta, kā mazs pūķis vētrā, ātrums kustībā ir, bet virzienu par daudz Current Mood: blankCurrent Music: acid - veda |
| Sunday, February 9th, 2014 | |
| 3:55 am | jā, laikam. Tu apaudz ap mani kā mūžzaļie. To man būtu jāvelta meitenei, kura ir 4 gadus jaunāka par mani, tai pašai, kura mācās 11 klasē. 11. klase, mazliet jāierok tā lāpsta atmiņās dziļāk un jāsalīdzina. Ko es domāju tajā laikā, kas vispār rotēja manā prāta orbītā? Pirmais, kas ienāk prātā noteikti ir sekss, bet vai es to varu attiecināt arī uz viņu, īsti nespēšu pateikt, pat baidos pateikt jā, jo ja tā notiek, tad tas tiek slēpts ļoti labi. Jūtu saikni, bet nejūtu to no šīs jaunās dāmas, es spēju to sajust momentāli no citām sievietēm, bet viņas maģija man joprojām liek apšaubīt savus spēkus. Pilnīga neitralizēšana. Esmu apmaldījies, skrienu cauri kukurūzas laukiem uz visām pusēm, bet man priekšā joprojām tā pati kukurūza. Cik ilgi nāksies apjukt labirintā, līdz atradīšu izeju? Varbūt man nevajag meklēt izeju no šī sajūtu labirinta, varbūt tas notur mani patīkamā azartā. Vienmēr esmu apzinājies sevi, ka cilvēcisku būtni ar pavisam liberāliem uzskatiem, dažreiz pat pārāk, aizejot sapistu domu virteņos. Skaitļi taču ir tikai skaitļi? Domāju, ka drīz vien jāsāk aizmirst par fizisko vecumu, tas neko nedod, tikai ievelk ilūzijā un sagrauj ekspektācijas par iekšējo mentalitāti. Jāsāk mērīt vecums garīgajā briedumā, jo cik reizes esmu sastapies ar sievietēm, kurām ir 25 gadi, bet pēc trīs stundu kopīgas komunikācijas, rodas sajūta, ka runā ar tīņu meiteni, kura joprojām nezin, ko iesākt ar savu dzīvi un neredz tālāk par vecāku maku. Dzimst dilemma, bet ir sacīts, ka ja tā reiz ir dzimusi tad jāpaliek pie iesāktā varianta, jo prāts jau sen ir nolēmis pirms tevis, bet ārējie iespaidi kairina tavu uztveri un liek apšaubīt sevi. Sajūta ekvivalenta sajūtai, kad esi salietojies tik daudz halucinogēnās sēnes ar stipru alkolīdu daudzumu rezultātā atdaloties no sava ego. Jāsaprot ātri vien vai šīs sajūtas turpināšanā ir vērts ieguldīt vienīgo pasaulē īsteni svarīgo valūtas kursu jeb laiku. Savu dārgo laiku. Saukšu to par cilvēka ziloņkaulu. Current Mood:  amusedCurrent Music: placebo - ask for answers |
| Monday, November 25th, 2013 | |
| 11:27 pm | šodien saņēmos patīkami bija piecelties, pārkārtot istabu, uztaisīt vīzijas punktus nākotnei, lai mostoties no rīta saproti uz ko virzies savā dzīvē jā, pārmaiņas nāk, es jau jūtu. patiesībā viņas jau ir atnākušas un iekaro manu prātu. viss labi un uz labu! |
| Sunday, October 13th, 2013 | |
| 8:43 pm | ak, meitenes man ir dilemmiņš. neliels, patiesībā liels, jo traucē funkcionēt un rauj nost ''viss normāli'' masku. ko, lai dara, ja pirms gada sapisu meiteni un pametu viņu, jo pats biju sapisies, bet tagad šī laimīga un pēc četrām stundām viņai ir pusgads, bet man beidzot, sirmajam prātam pieleca, ka es i daunis un vēlos viņu atpakaļ, jo labu laiku nevaru funkcionēt. what to do ? |
| Saturday, June 29th, 2013 | |
| 8:47 pm | egoista pieraksti 1. gulējām gultā un es centos no šī vakara izvilināt vismaz minetu viss, ko es dabūju bija ignorēšana un informatīva ziņa par pirmo mēnešreižu dienu un nelielām sāpēm |
| 8:45 pm | pēdējo reizi šeit drukāju februāri. ar pusi no šī gada mērķiem esmu veiksmīgi ticis galā beidzis mutē vasara atkal paskrien, bet baudam baudam un aiz tā ziloņa istabā slēpjas atbilde |
| Sunday, February 24th, 2013 | |
| 7:32 pm | look so down bezjēdzīgi meklēju kaut kādu astrālo sakarīgu starp meiteņu vārdien un manu akūti tizlo spēju veidot nefunkcionējošas attiecības un tā paštukojot, tur tādas nav, bet saliekot liktenīgo dāmu burtiņus, tad sanāk MMA vai AMM, bet nu rakstot hronoloģiski tad ir MAM. savā prātā spēlējos ar domām, kā karote pusdienu zupā. trīs dienas bēgu no bioloģijas, ķīmijas un autoskolas. un bēgot, bēguļojot es attopos opelī ar sajauktu rumkolu krūzojot pa ģetrūdes ielu. nesūdīgs variants prokrastinēšanai. divas dienas marinējos domās par Mariju. drīzāk vāros. besī, ka nekas nesanāca besī, ka nekas pat nesākās besī pusratā atstāts viss hujmuj Current Music: plsībo- peirot thee klovn nah |
| Saturday, February 23rd, 2013 | |
| 10:26 pm | negative energy curve nevaru saprast par ko es vairāk dusmojos. par to, ka pirms kaut kas arī sanācis, mani atšuvi, vai tāpēc,ka man ir radušās kaut kādas mistiskās jūtas pret meiteni, ko ieraudziju vienreiz, bet pat dzīvē neesmu kontaktējies, ja neskaita konstantas sms. pieradums? vai arī man vienkārši ir paģiras un paši zinat, kā ir uz paģirām ar to moraļņiku. katrs sīkums sver vairāk un šovakar nevar sazīmēt neko smēķējamu. prasās uzsmēķēt, prasās tavu pelēko dūmu kleitu. vāros par to, ka es tieši vēlējos viņu ielaist sirsniņā, vēlējos pacensties kaut kā izslēgt savus maukošanās instinktus, savu kāri pēc mineta no svešām meiteņu lūpām. hip hops nomierina, vēsi pasniegta patiesība. ai hujmuj, gribu uzsmēķēt, gribu ļauties vājumam |
| Wednesday, January 23rd, 2013 | |
| 11:58 pm | taurīte šis gads iesākās produktīvi darbā ieteica , lai vairāk iniciatīvu izrādu. nu kā es varu pamosties un vēl gribēt iniciatīvu, neesmu no tiem happy go lucky smaiduļiem. šodien marta izskatījās burvīgi, ar viņu blakus es mulstu, tā dīvaini, bet mulstu. tā lūk, es šodien ar edi skatijos californication un smēķējām mēriju, ar viņas pelēko kleitu laidām dančus. ļoti laba diena. Current Mood: cheerfulCurrent Music: hurts - blood, tears, gold |
| Tuesday, January 22nd, 2013 | |
| 4:57 pm | pirmdiena dzenā tautu darbos esmu ielaidis organizētību savā pasaulē un man ir grūti adaptēties ar pieaugušo dzīvi un personības formēšanos plānoju rakstīt šeit biežāk, jo ir tik daudz ko teikt un selektīvi gribu dalīties prāts maļ vairāk domas cik dzirnavas spēj panest tik daudz apņemšanās un pozitīvu lietu, ka smagāk būs to visu sapist un ir vairāk atbildības un baile pret sevi, citiem. bet līdz šim izdodas, cīņa, cīņa un cīņa. palaisties ir daudz vieglāk kā saņemties, bet ja padara to par pieradumu, tavu dzīves ritmu, tad tas ir normāli. un es esmu kaut kur pa vidu, ja ir nojauta, ko noprast no šī teksta. helõu |
| Thursday, October 11th, 2012 | |
| 3:14 pm | kad es jūtu, es dzīvoju uztaisīšu tādu filmu, ka paliksi uz mutes |
| Sunday, September 16th, 2012 | |
| 5:22 pm | baauer remix ielaid mani savā dzīvē un arī to, es piedirsīšu paldies |
| Tuesday, May 1st, 2012 | |
| 1:18 am | rīt būs jauna diena, čali dzimšanas dienu sagaidiju psihodēlisko sēņu iespaidā vareni, raudāju aiz laimes gaidu , lai mēnesis aizlido un cīnos ar sevi radu problēmas, kur tās nav un pieķeros,arvien vairāk un vairāk Current Music: lv hh |